Īri laimi sāk meklēt ārzemēs

Neveiksmīgā cīņa ar krīzi draud ar izceļošanu arī Īrijā

Pat ja Īrijas valdībai izdosies pieturēties pie šonedēļ publiskotā ekonomikas stabilizācijas plāna līdz pat 2014.gadam, iedzīvotāju uzticības zaudēšana vienalga var izrādīties dārgāka par tajā ierakstītajiem eiro miljardiem. Kā jau pārliecinājusies Latvija un citas krīzes smagāk skartās valstis, plānotā nodokļu pacelšana un pabalstu apgriešana visdrīzāk tikai pastiprinās izceļošanu, kuras apjoms pēdējos pāris gados jau tā ir gandrīz divkāršojies.

Bēg no problēmām
Pērn valsti pameta 65 tūkstoši cilvēku, gandrīz puse no tiem – īri. Lai gan viņiem emigrācijas uzplūdi nav nekas jauns, tādu pamattautas izceļošanu Īrija nav pieredzējusi vairāk nekā divdesmit gadus.

Emigrantu atrunāšanā ir iesaistījušies arī politiķi, taču prese statistikā jau piesauc deviņpadsmitā gadsimta masu izceļošanu, īpaši uzsverot jauniešu nevēlēšanos palikt Īrijā. Balstoties uz aptauju datiem, ''Irish Times'' prognozē, ka nākamajos piecos gados no salas aizbrauks ap 150 tūkstošiem jauno augstskolu beidzēju. ''Manai paaudzei nāktu par labu mainīt veco kārtību, taču mēs to nedarīsim. Tā vietā mēs aizbrauksim. Ir skaidrs, ka šai valstī nekas vairs nav palicis tādiem kā mēs,” laikrakstam stāsta Gelvejas Nacionālās universitātes absolvents Toms Goens.

Tādi kā viņš lielākoties pārceļas uz vecajām ES valstīm, un vairākjums izvēlas Lielbritāniju. Te krīze tiek pārciesta salīdzinoši mierīgi, un īrus vilina arī valodas un ģeogrāfiskais tuvums. Gaidot iespēju izmantot universitātē gūtās zināšanas, viņi ir gatavi samierināties ar parasto iebraucēju likteni, strādājot lielveikalos un citur. ''Es vienkārši gribu atrast darbu. Man vajag kādus ienākumus, es nevaru dzīvot no tukša gaisa. Šaubos, vai Īrijā būtu iespējama tāda stabilitāte,” BBC žurnālam sacīja jauna īru fotogrāfe Klāra Veira, kura Londonā ieradās pirms pāris nedēļām.

Paliek austrumeiropieši
Daudziem Austrumeiropas un Baltijas valstu iedzīvotājiem, kuri Īrijā ieradās pēc ES paplašināšanās, stabilitāti gan izdevies atrast arī Dublinā un citviet. ''Protams, daudzi mani draugi, gan poļi, gan īri, palika bez darba, bet viņi lielākoties saņem pabalstus vai iziet kursus, lai uzlabotu savas prasmes,” virtuālajam Eiropas norišu žurnālam cafebabel.com stāsta Justīna Taraga, kura pirms dažiem gadiem pameta Polijas pilsētu Vroclavu, lai uzsāktu dzīvi Īrijā. ''Ja esi šeit nodzīvojis daudzus gadus, nemaz nevari tā vienkārši aizbraukt, pat ja mainās ekonomiskie apstākļi. Daudziem no mums šeit jau ir attiecības, mašīna un dzīvoklis. Te ir visa mūsu dzīve,” viņa saka.

Tāpēc arī austrumeiropiešui atgriešanās dzimtenē notiek lēnām, kaut Īrija viņiem vairs nešķiet debesmannas sala. Vairākums to, kurus Īrijā turēja tikai nauda, aizbrauca jau krīzes sākumā. Tagad Īrijas oficiālā statistika rāda, ka emigrantu vidū jauno ES valstu pilsoņu ir ievērojami mazāk nekā īru. Tas liecina gan par dziļākiem izceļošanas iemesliem (vispārēja, ne šauri materiāla neapmierinātība ar dzīvi Polijā vai Latvijā), gan imigrantu lojalitāti. Un par to dzimtenē palikušajiem īriem atliek tikai priecāties, jo tieši austrumeiropiešu darbs un nodokļi var izrādīties viens no valsts nākotnes pamatiem.

Cerība uz bērniem
Kopumā gan Īrijas demogrāfiskā situācija joprojām nerādās traģiska. Par spīti lielajai izbraukšanai, iedzīvotāju skaits valstī turpina lēnām pieaugt. Tas notiek vienlīdz pateicoties lielajai dzimstībai un mazajai mirstībai – jauno īru 2009.gadā bija gandrīz trīsreiz vairāk par aizgājējiem. Lai gan paies pārdesmit gadi, līdz viņi ieies darba un nodokļu apritē (ja nepārcelsies uz ārzemēm), šie dati ļauj cerēt uz gaišāku nākotni.

Turklāt ekonomiskās grūtības un imigrantu nostabilizēšanās, šķiet, tikai pastiprinājusi īru vēlmi radīt pēcnācējus. ''Mūsu seksa aptaujas rezultāti rāda, ka mēs kā nācija esam brīvāki kā jebkad iepriekš. Mums ne vien ir vairāk seksa, tas ir arī augstvērtīgāks,” laikrakstam ''Independent'' stāsta ''Durex'' Īrijas zīmola pārzinātāja Mirjama Eibela. Un beigu beigās tieši tas var izrādīties par katoliskās Īrijas glābiņu.

Vilis Kasims ir žurnālists un tulkotājs, strādājis ''Dadzī'', ''Dienā'' un ''1/4 Satori'', patlaban dzīvo Londonā.