Teksasas reindžeri

Latvijas Čaki Norisi – jauna uzņēmējdarbības veida iespēja

Ēnu ekonomika pastāv jebkurā valstī, mainās tikai tās izpausmes formas un apjomi. Tā negatīvi ietekmē valsts finanses, darbaspēka tirgu un valsts ienākumu sadali, jo vienmēr būs cilvēki, kurus neapmierina pastāvošā likumdošana, vai arī darbošanās ēnu ekonomikā viņiem ir izdzīvošanas jautājums. Šo aprakstu var turpināt, un pēdējā laikā publiskajā telpā ir daudz par šo jautājumu runāts.

Ēnu ekonomika ir ekonomikas sastāvdaļa, kas kalpo kā vērtības pārdales mehānisms. Vēlos parādīt iespēju jaunam uzņēmējdarbības veidam, kā arī kvantitatīvi aprēķināt potenciālos ieņēmumus un peļņu vienā no jomām, kur varētu likumīgi iegūt peļņu, izmantojot ēnu ekonomikas apjomu un palīdzēt sabiedrībai atgūt daļu no zaudētā “sabiedriskā labuma”.

Acīmredzams potenciāls
Precīzi nav iespējams noteikt ēnu ekonomikas apjomu, tāpēc, atbilstoši dažādām tās aprēķināšanas metodēm, tiek saukti dažādi skaitļi. Plānojot jaunu uzņēmējdarbības veidu, nevar paļauties uz gadījumu un veiksmi, tāpēc koncentrēšos uz vienu no potenciālajiem tirgiem, t.i., akcizēto preču apgrozījums, kur dati, manuprāt, ir vispilnīgāk pieejami un iespējams ar salīdzinoši lielu ticamību aprēķināt ēnu tirgus apjomu.

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) katru gadu veic transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati visiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem un to piekabēm, kas piedalās ceļu satiksmē un reģistrēti Latvijā. Tehniskajā apskatē tiek piefiksēts katra transporta līdzekļa nobraukums, kurš dod precīzu nobraukto kilometru skaitu. Šo kilometru skaitu mēs varam reizināt ar atbilstošas klases transportlīdzekļa vidējo degvielas patēriņu 100 kilometriem, kurš ir pieejams no autotransporta ražotāju datubāzēm. Rezultātā mēs iegūstam degvielas daudzumu, kuru ir patērējuši visi Latvijā reģistrētie transportlīdzekļi.

Tālāk jau ir vieglāk. Apskatoties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datu bāzē, mēs ātri atrodam vajadzīgo ailīti un iegūstam skaitli, kurš parāda degvielas apjomu, par kuru Latvijā ir nomaksāts akcīzes un pievienotās vērtības nodoklis (PVN). Specifiskākus datus par kravas transporta līdzekļiem un nobrauktajiem kilometriem var atrast Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datu bāzēs.

Tā kā CSDD datu bāze nav publiski pieejama, tad jāizlīdzas ar CSP datu bāzi un iegūtie rezultāti jāattiecina arī uz citu kategoriju transporta līdzekļiem un pārvadājumu veidiem. Rezultātā sanāk, ka aptuvenais ēnu ekonomikas apjoms degvielas patēriņā, apgrozījumā un nomaksātajos vai, pareizāk sakot, nenomaksātajos nodokļos ir aptuveni 25%. Nenomaksāto nodokļu apjomā (akcīze un PVN) tas veidotu aptuveni 90–95 miljonus latu.

Peļņas iespēja likumā
Ir iegūts potenciālais tirgus apjoms, tomēr būsim piesardzīgi un pieļausim, ka daļa no aprēķinos izmantotajiem transporta līdzekļiem tiek uzpildīti ārpus Latvijas teritorijas, līdz ar to samazināsim mērķa nodokļu apjomu uz pusi. Kā pretējs arguments būtu jāmin, piemēram, dzelzceļa pārvadājumi, kuros lokomotīves izmanto dīzeļdegvielu, kam būtu jāparādās VID datu bāzes datos un kurš neparādās CSDD datu bāzē par transportlīdzekļu tehnisko apskati, kā arī ūdens transporta līdzekļi līdz pat piemājas zāles pļāvējiem, kuri arī izmanto dažādu akcizētu degvielu.

Kāds tam sakars ar jaunu uzņēmējdarbības veidu, Teksasas reindžeriem vai Latvijas Čakiem Norisiem?

Esam aprēķinājuši precizētu ēnu ekonomikas apjomu degvielas tirgū, kura uzraudzība un nodokļu iekasēšana ir VID Akcīzes preču pārvades tiešais darba lauciņš. Viņiem palīdz arī ekonomikas, finanšu, muitas un vēl citu valsts pārvaldes institūciju darbinieki.

Latvijā biedējoši bieži veidojas jauni uzņēmējdarbības veidi, balstoties uz likumiem, un šis gadījums nav izņēmums, kad mēs atrodam 1997.gada 12.jūnijā Saeimā pieņemto un tā paša gada 27.jūnijā Valsts prezidenta vietā Saeimas priekšsēdētāja Alfrēda Čepāņa izsludināto likumu “Par atlīdzību mantas uzrādītājam muitas noteikumu un nodokļu likumu pārkāpumu gadījumos”. Šis likums nosaka atlīdzību uzrādītās un konfiscētās mantas realizācijas ieņēmumu sadalē. Atbilstoši minētajam likumam, 35% no konfiscētās mantas realizācijas ieņēmumiem izmaksājami mantas uzrādītājam.

Pēc autora pieticīgiem aprēķiniem sanāk – sākot jauno uzņēmējdarbību veidu, proti, palīdzot VID darbiniekiem veikt akcizētās degvielas tirgus uzraudzību un konstatējot nelikumīgu degvielas noietu, jaunā uzņēmēja legālie ieņēmumi var sasniegt 17 miljonu latu tikai pēc nodokļu ieņēmumu sadales par konfiscētās degvielas realizāciju. Šo summu var papildināt vēl ar 35% no degvielas pašizmaksas cenas.

Sociāli atbildīgi
Protams, var pārmest jaunā uzņēmējdarbības veida biznesa plāna detalizācijas pakāpi, nepieciešamību pēc rūpīgākas SWOT analīzes (latviski SVAT – stiprās un vājās puses, iespējas, draudi – red.), tomēr aprakstīta ir tikai viena joma, kur uzņēmīgi ļaudis var rast idejas jauniem uzņēmējdarbības veidiem un likumīgi gūt ieņēmumus un peļņu. Vēl taču paliek arī cigarešu un alkohola nelikumīga tirdzniecība, kā arī citas aktivitātes, kuras saistītas ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Ir arī iespēja, piemēram, paplašināt likuma mērķi, paredzot atlīdzību par uzrādītajām aplokšņu algām…

Jaunais uzņēmējdarbības veids ir arī sociāli atbildīgs, jo vienlaikus ar peļņu uzņēmējs gūst gandarījumu un sabiedrisko atzinību, ka ar savu darbu palīdz sabiedrībai atgūt daļu no zaudētā “sabiedriskā labuma”, kuru var izmantot skolu, slimnīcu, kultūras iestāžu finansēšanai, pabalstu un pensiju izmaksai. Tā būtu palīdzība arī valdībai samazināt budžeta konsolidācijas apjomu.

Ģirts Greiškalns ir “Crown Agents” projekta dalībnieks 1996.-1998.gadā.