Atļauju iegūšanai Krievijas pilsoņi uzrāda jau esošus īpašumus
Pilsonības un migrāciju lietu pārvalde (PMLP) konstatējusi vairākus fiktīvus darījumus, ar kuru palīdzību trešo valstu personas mēģinājušas tikt pie uzturēšanās atļaujas Latvijā, kas paver ceļošanās brīvības iespēju visā Šengenas zonā.
Saistībā ar nekustamā īpašuma iegādi uzturēšanās atļaujas Latvijā pieprasījušas 44 personas, no kurām 26 atļauju jau saņēmušas. Bankas subordinētajā kapitālā naudu ieguldījuši 22 ārvalstnieki, 20 jau saņēmuši uzturēšanās atļauju. Savukārt uzņēmumu pamatkapitālā līdzekļus ieguldījuši vien pieci cilvēki, trijiem piešķirta uzturēšanās atļauja, noskaidrojis Latvijas Televīzijas raidījums „de facto”..
Saskaitot uzrādīto ieguldījumu apmēru, sanāk 10,9 miljoni latu, kas četru mēnešu laikā nonākuši Latvijas tautsaimniecībā. Tomēr Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldē (PMLP) norādīja, ka pareizāk būtu teikt, it kā nonākuši mūsu ekonomikā, jo patieso labumu esot grūti aplēst – esot arī fiktīvi darījumi, kur nevar izsekot, vai nauda tiešām nonākusi Latvijā.
PMLP priekšnieka vietniece Maira Roze raidījumam stāstīja, ka atļauju iegūšanai tiekot izmantoti, piemēram, īpašumi, kas jau Latvijā, piemēram, Krievijas pilsoņiem pieder. “Viņi ģimenes starpā pārdod īpašumu un vēl caur kādu ārzemju banku, kur ir ļoti grūti saprast, vai tas darījums ir bijis un ir ļoti vienkārši atskaitīt [naudu] atpakaļ un valsts iegūst tikai valsts nodevu, ierakstīšanu zemesgrāmata. Tas atkal nav tas mērķis, jo tā naudiņa neienāk atpakaļ valstī,” norādīja Roze. Kāds uzturēšanās atļauju vēlējies iegūt, uzrādot, ka par 100 tūkstošiem latu nopirkts trīs kvadrātmetru liels īpašums.
Iespēju krāpties paverot pašreizējā likuma redakcija. Rezultātā līdz šim savu statusu Latvijā legalizējušas personas, kurām jau šeit ir īpašumi.
Gada sākumā pieņemtie likuma grozījumi ļauj trešo valstu pilsoņiem iegūt uzturēšanās atļauju uz 5 gadiem. To piešķir, ja persona kādā Latvijas uzņēmumā pamatkapitālā iegulda 25 000 latu vai bankas subordinētajā kapitālā 200 000 latu. Trešais variants – nopērk īpašumu vismaz 100 000 latu apmērā. Likuma aizstāvji apgalvoja, ka tādējādi Latvijā ieplūdīs milzu investīcijas un atdzīvosies nekustamā īpašuma tirgus- vienvārdsakot, sasalušajai tautsaimniecībai tas palīdzēs atgūties.
Komentāri (5)
buchamona 21.11.2010. 22.14
Ja konstateets ir paarkaapums – jaakonfiscee apgroziitaa summa, bet, taa kaa kraapshana ir notikusi ar meerkji nelikumiigi ieguut uztureeshanos atljauju LR, kraapniekam ir jaaliedz turpmaakaa iebraukshan Latvijaa laika posmaa liidz 100 gadiem :)
0
dace_ampermane 22.11.2010. 00.01
vai mēs nevaram anulēt visus šos nevajadzīgos Latvijai likumus, kuri atļauj žulikiem iekārtoties šeit un palīdz vēl vairāk sabojāt mūsu valsti. un tas viss ar MEGAžulika šlesera gādību, kuram vienu laiku neproporcionāli liela vara tika sagādāta.
0
Sanšains 22.11.2010. 00.14
Lai atceramies laiku PIRMS likuma pieņemšanas…
“Uzņēmuma “Schengen Invest” dibināšanas idejas autori ir LPP/LC jauniešu organizācijas “Pirmie” aktīvisti Andrejs Grocevs un Rinalds Buškovs, Latvijas Sociālistiskās partijas jauniešu organizācijas biedrības “Vienota Latvija” vadītājs Eduards Svatkovs, Azerbaidžānas kopienas Latvijā jaunatnes nodaļas “Azeri” vadītājs Amils Saļimovs un Kazahstānas uzņēmējs Tolondu Toičubajevs.”
[…]
“Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK vēlas savākt 34 deputātu parakstus, lai lūgtu prezidentu neizsludināt likumu. Ja tas izdosies, likums būs apturēts un par to būs jārīko referendums. Tiesa, Saeimā “tēvzemiešu” iniciatīvai nav liela atbalsta.”
http://www.delfi.lv/news/national/politics/lpplc-jauniesi-plano-sakt-biznesu-izmantojot-partijas-virzitus-likuma-grozijumus.d?id=30522505
0