Vanags: valstī cilvēkiem jājūtas kā savējiem

18.novembra svētku pasākumi sākās ar ekumenisko dievkalpojumu

Latvijā šodien atzīmē valsts proklamēšanas 92.gadskārtu. Svētku pasākumi sākās ar ekumenisko dievkalpojumu Rīgas doma baznīcā, kurā piedalījās Latvijas kristīgo konfesiju vadītāji. Dievkalpojumu apmeklēja arī augstākās valsts amatpersonas.

Sprediķi teica luterāņu baznīcas galva Jānis Vanags.

„18 novembris ir Latvijas Republikas proklamēšanas diena. Svinam valsts svētkus, tā arī sakām – valsts svētkus. Kādēļ svinam? Vai valsts nav dabiska un neizbēgama realitāte? Katrs cilvēks piedzimst un nomirst kādā valstī. Vai valsts ir kaut kas svinams? Daudzi valsti nesvin, pat pacieš un, varbūt, cīnās pret to. Visu izmaina mazais vārdiņš – sava.”

Mācītājs teica, ka runa ir par attiecībām starp cilvēkiem. Galvenais ir pārliecība, ka savā valstī dzīvot ir vislabāk, jo tur viss ir savējo, ne svešinieku ziņā. „Būtiskais, ko cilvēki gaida no savas valsts, ir attiecības pret sevi, attiecības kā pret savējiem, ne svešiniekiem. Šajā ziņā cilvēka cerības saskan ar Dieva sapni.”

Runājot ar uz Īriju emigrējušiem Latvijas iedzīvotājiem, daudzi viņam teikuši, ka atpakaļ uz Latviju nebrauks, jo „pret mums tur neizturējās kā pret savējiem”. Pēc mācītāja teiktā, tā ir viena no uztraucošām realitātēm – cilvēku daudzums un gatavība braukt prom. „Arī starp tiem, kas paliek, ir daudz pesimisma, žults un vilšanās. Reizēm šķiet, ka vienīgais patriotisms uz ko esam spējīgi ir neieredzēt cittautiešus. Protams, tas ir tikai viens aspekts. (…) Un, tomēr, dusmu fons ir tik spēcīgs, ka to nedrīkst neievērot.”

Arhibīskaps runāja par vērtībām, minot līdzību ar vistām, kas tiek turētas sprostos, lai ātrāk iegūtu rezultātu – olas, gaļu, spalvas spilveniem, izmantojot visu, ko vien var. Viņš runāja par patērētāju sabiedrības ideoloģiju, kur svarīgākā īpašība ir konkurētspēja.

„Pieņemu, ka lielākajai daļai fakti no vistu dzīves ir zināmi, bet izvēlamies par to nedomāt. Mums vajag, lai tās būtu lētas. Daudziem no līdzcilvēkiem nav iespējamas attiekties citādi un nodoties ētiska rakstura pārdomām par šo tēmu, jo viņi paši tiek turēti mājputniem līdzīgā sprostā. Salīgti par minimālo algu un tāpat jāgaida mēnešiem ilgi, kad to izmaksās. Kad ir paņemts viss, ko var paņemt, pat vārdu viņam bieži neatstāj  – vienkārši mazturīgais. Kādēļ? Jo darba devējiem vajag, lai viņi būtu lēti, konkurētspējīgi. Un tāpēc tiem tiek atņemts Dieva sapnis par viņa vienīgo neatkārtojamo dzīvi.”

Mums ir vajadzīgas kristīgas vērtības, uzsvēra Vanags.

„Nesen bijām liecinieki garam un sarežģītam procesam, kādā tika panākts koalīcijas līgums. Taču tā ir tikai vienošanās par to, kā politiskie spēki savā starpā sadala ietekmi un līdzekļus. Bet ir vajadzīgs kaut kas vairāk. Kaut kas svarīgāks. Ir vajadzīga derība, kas ir dziļāka par līgumiem. Derība vienojas par attiecībām. Šobrīd mūsu valstij vajadzīga jauna derība ar saviem cilvēkiem, ar sabiedrību. Derība ar kādām attiecībām, kur cits citam neatņemam Dieva sapni par viņa dzīvi, par attiecībām, kas Latviju ļauj piedzīvot kā savu valsti. Par kuru cīnīties, celt un ko svinēt. Labā vēsts ir tā, ka mums ir viss, no kā to izveidot.”

Dievkalpojumā piedalījās dažādu kristīgo konfesiju pārstāvji – Latvijas Romas katoļu baznīcas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Latvijas Pareizticīgās baznīcas metropolīts Aleksandrs, Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis, Latvijas Vecticībnieku Pomoras baznīcas Centrālās padomes priekšsēdētājs Aleksejs Žilko, Latvijas Apvienotās metodistu baznīcas superintendente Gita Medne, Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības bīskaps Jānis Ozolinkevičs, Septītās dienas adventistu Latvijas draudžu savienības bīskapa vietnieks Ivo Roderts, vēsta LETA.