No negaidītas puses

“Jakrina lieta” var kļūt par katalizatoru partiju saplūšanai

Tas Latvijas politisko partiju vēsturē ir vēl nebijis gadījums. Ceturtdien apvienības “Visu Latvijai – TB/LNNK” (VL – TB/LNNK) revīzijas komisija ieteica TB/LNNK valdei izslēgt no partijas tās biedru Emīlu Jakrinu. Ja precīzāk – “lemt par izslēgšanu”. Fabula ir gaužam vienkārša: sava darba pēdējās stundās iepriekšējās valdības satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) sava biroja vadītāju Jakrinu faktiski iecēla Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes locekļa amatā. Ne jau “pa tiešo”, taču nebijis Gerhards tas, kas viņš tobrīd bija bija, Jakrins nebūtu tas, kas viņš ir tagad. Tiesa, nevienu speciāli neizdzina. Vieta vienkārši bija vakanta. CSDD ir Satiksmes ministrijas pakļautības iestāde, un valdes locekļa atalgojums ir krietni augstāks par vidējo algu valstī.

Revīzijas komisija nāca pie slēdziena, ka ar šo iecelšanu pārkāpti labas pārvaldības principi. Apvienības priekšvēlēšanu programmā teikts, ka tiks nodrošināta “uz klientu orientēta apkalpošana valsts pārvaldē”. Bet “lielajā” programmā pārvaldības jautājumiem veltīta vesela sadaļa. Var pieņemt, ka nonākšana siltā vietiņā “pa blatu” nestimulē orientēšanos uz klienta vajadzībām.

Galvenās iesaistītās personas bija divas, taču bargā rekomendācija attiecināta tikai uz vienu. Piedevām īstenots princips, pēc kura Zviedrijā apkaro prostitūciju: soda nevis pakalpojuma sniedzēju, bet ņēmēju.

Pirmais no politiķiem uz pārmaiņām Jakrina dzīvē reaģēja VL līderis Raivis Dzintars, kurš notikušo vērtēja kā neatbilstošu “nacionālās apvienības ētikas principiem”. Viņš iniciēja Revīzijas komisijas sēdes sasaukšanu.

Te jāatgādina, ka apvienībā ietilpstošās partijas ir saglabājušas diezgan lielu autonomiju. Apvienībai ir tikai divi “orgāni”: valde un revīzijas komisija. Neviens no tiem nav pilnvarots lemt par biedra izslēgšanu. Revīzijas komisija uzrauga programmas izpildīšanu, un bez visa cita tā uzklausa neceļos aizgājuša biedra paskaidrojumus un iesaka, ko vajadzētu darīt.

Jakrina “sāpju ceļi” ved uz TB/LNNK Ētikas komisiju, līdz partijas valdei kā atbildētājs viņš, domājams, nemaz nenonāks, jo kopš pavasara pats ir valdes loceklis. Turklāt atkal aktualizētos – kāpēc atstāts malā Gerhards? Jo darītāji tomēr bija divi. Piedevām tas, ko šie divi sastrādājuši “tēvzemiešu” aprindās diezin vai varētu tikt vērtēts, kā kaut kas nosodāms.

Jakrins publiski pasūrojies, ka uz Revīzijas komisijas sēdi nemaz nav ticis uzaicināts. Ja tā – slikti. Viņš uzskata, ka komisijas ieteikums ir “tīri politisks lēmums”, un ka “ir politiķi, kas ar skandāliem vēlas spodrināt savas spalvas”.

Juridiski Gerhards un Jakrins, jādomā, ir tīri. Taču šai lietai ir arī otrā pusei, un politikā iesaistītiem cilvēkiem nevajadzētu aizmirst, ka bez juridiskā pastāv arī morālais izvērtējums. Tikai TB/LNNK laikam jau piemirsies, kas ir “cārtas spalvas” politikā. Tāpēc partijai Saeimā ir tikai divas vietas.

Jakrins pieder pie TB/LNNK jaunās paaudzes, kuru vecākie biedri izskolojuši “pēc sava ģīmja un līdzības”, un ir velti gaidīt no viņa citus principus un citu domāšanu. Jakrins kā “skandālu” vērtē viņa “karjeras lietas” izskatīšanu apvienības Revīzijas komisijā, kaut arī tā bija tikai normāla reakcija uz to, kas patiešām bija skandaloza rīcība, kura plašsaziņas līdzekļos neguva pienācīgu uzmanību tikai tāpēc, ka līdztekus risinājās sabiedrībai daudz svarīgāki notikumi. “Spodrināt spalvas” tā, kā to izdarīja Dzintars, nudien, nav sliktākais, ko var pasākt politiķis. Laiks rādīs, kā būs ar konsekveci. Gan viņam pašam, gan viņa partijai.

“Jakrina lieta” ir iekustināta, tā nemaz nevar palikt tur, kur ir tagad. Tās attīstība var kļūt par katalizatoru kādam svarīgam un ļoti nopietnam procesam – abu apvienībā ietilpstošo partiju saplūšanai, vienas partijas izveidošanai. VL – TB/LNNK Saeimā pieder pie “atsevišķi sēdošas” opozīcijas, tā var atļauties galīgo apvienošanos pavilkt garumā. Ta vispirms jātiek skaidrībā, vai tas vispār ir iespējams.