Finanšu ministrijai joprojām piemītot “iekšējs radošums” birokrātijas vairošanā
Lai sekmētu valsts konkurētspēju, Latvijai būtu nepieciešams atvieglot nodokļu slogu, mazināt birokrātiju, kā arī veikt stingrākus pasākumus ēnu ekonomikas mazināšanai, šādu viedokli piektdien žurnāla “IR” un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) rīkotajā diskusijā “Konkurētspējas kompass” norādīja vairāki eksperti.
“SAF Tehnika” valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs diskusijā sacīja, ka Finanšu ministrijai joprojām piemīt “iekšējs radošums” birokrātijas vairošanā, ja ir rasts viens veids, kā mazināt birokrātiju, tad FM nākot klajā ar citām iniciatīvām. Savukārt LTRK direktors Jānis Endziņš aicināja ministrus rast veidu, kādā vienkāršot nodokļu sistēmu, piemēram, mazajiem uzņēmējiem.
Diskusijā piedalījās arī finanšu ministrs Andris Vilks (PS), ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL), izglītība un zinātnes ministr Rolands Broks (ZZS), kā arī ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis (PS), kas nāca klajā ar savu redzējumu valst konkurētspējas celšanai.
Vilks klāstīja, ka FM mērķis ir joprojām saglabāt “relatīvi zemu nodokļu slogu”, bet perspektīvā mainīt tās akcentus, samazinot slogu darbspēkam, bet palielinot to, piemēram, nekustamajam īpašumam. Tāpat FM plāno aktīvākus pasākumus ēnu ekonomikas mazināšanai, kā arī sekmēt Eiropas Savienības struktūrfondu apguvi. Atbalsts būtu arī birokrātijas mazināšana, uzskata Vilks.
Savukārt Broks, iepazīstinot ar plāniem izglītības sistēmas sakārtošanai, sasaistot to ar uzņēmēju vēlmēm un interesēm, stāstīja, ka vispārējo un profesionālo izglītības sistēmu jau skārušas nopietnas pārmaiņas, taču tuvākajā laikā lielāks uzsvars tikšot likts augstākās izglītības un zinātnes jautājumu risināšanai. Iecerēts vērtēt augstākās izglītības iestādes gan pēc kvalitātes kritērijiem, gan ieguldītajiem resursiem un ilgtspējas, savukārt augstskolu apvienošana būtu iespējama vien uz brīvprātīgiem principiem, stāstīja Boks. Pēc Broka teiktā, esot iecerēts risināt jautājumu par valodas lietojumu augstākās izglītības iestādēs, ko kā vienu no valsts konkurētspējas veicinošiem pasākumiem diskusijā norādīja arī eksperti.
Biznesa augstskolas “Turība” valdes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis diskusijā uzsvēra, ka ārvalstu studentu piesaistīšana radītu papildu finansējumu gan augstskolām, gan kopumā labvēlīgi ietekmētu ekonomiku. Savukārt Bergs rosināja augstskolām noteikt konkrētu apjomu, cik daudz no programmām būtu jāpasniedz vieslektoriem. Tiesa, šis priekšlikums neguva ministra Broka atbalstu.
Valsts konkurētspējas palielināšanai uzņēmēji arī rosina atvērt diplomātiskās pārstāvniecības Āfrikas, Dienvidamerikas valstīs, taču ārlietu ministrs uzsvēra, ka pašreizējos ekonomiskās krīzes apstākļos varētu vien runāt par ekonomisko atašeju nozīmēšanu.
Komentāri (10)
piziks 06.11.2010. 15.35
Gribētos piedzīvot to brīdi, kad birokrātijas apkarošanā varētu iesaistīties VK & Ingūna Sudraba, par Finansu ministrijas nodokļu izstrādātājiem izsakoties tikpat enerģiski kā savulaik par izglītības kvalitātes mainīšanas mehānismiem pēc iebrauciena IZM!
Ja tā notiktu, tad beidzot VK varētu parēķināt, piemēram, šobrīdējā IeIe nodokļa administrēšanas izmaksas, un — oi! –, kādi brīnumi iegūtu kvalificētu un publiskojamu apstiprinājumu! Oficiāli pat tagadējais premjers, vēl labāk — jaunais finansu ministrs Andris Vliks! — iegūtu papildus motivāciju atbrīvoties no FinMin-a demagoģiskā un neprofesionālā balasta vairākās savās pārvaldēs un īapši rūpīgi izanalizēt par nodokļu politiku ilgus gadus it kā atbildīgo Dainu Robežnieci, kuras komandai kaut kad vajadzētu sākt atbildēt par visām sastrādātajām muļķībma, ko FinMin aizsūta uz Saeimu, kas ar frakciju īkšķiem nobalso nelasījusi.
Kaut gan… vēl šis Vilks tik cerīgi profesionāls neizskatās. A.., ja nu?!
0
martins_spravniks 06.11.2010. 12.46
Atbalstot šo domu, vajadzētu izvērtēt gan esošo praksi, gan tās jēgu. Ceļu policija aicināta ķert NEUZMANĪGUS autovadītājus vai ļaunprātīgus CSN PĀRKĀPĒJUS? PVD aicināts izvirzīt nebeidzmus nosacījumus un prasības, neatbildot par sekām vai izvirzīt loģiski pamatotu minimumu?
Līdzīgi var atbalstīt EM kursu uz augstskolas diploma nozīmes palielināšanu būvniecībā, atmetot formālo sertificešanu, kura neko negarantē un neapliecina, toties nodrošina “entuziastu” grupiņu ar regulāriem ienākumiem.
1
piziks > martins_spravniks 06.11.2010. 15.14
veceko4> Ceļu policija jābūt aicinātai ĶERT visus pārkāpējus, toties tai jābūt aicinātai ne visus SODĪT ar pārkāpumam nesamērīgiem naudas sodiem. Linda Mūrniece kā iekšlietu ministre īpaši pretīga bija un ir tieši ar to, ka viņas iekšlietniekiem vienmēr taisnība =/IR vienīgi tā’dēl, ka pati = viņu ministre. DileTantisms pārtop, — ja ne pretvalstiskumā, tad nevalstiskumā noteikti. Brīvībenē pie RVR/Elkor gadiem ilgi viena CP aktīvistu grupiņa izmanto nianses, kurās apjūk, samulst gadījuma vadītāji, īpaši dāmas un citpilsētnieki. CP spekulē, jo IR izdevība šos samulsušos sodīt naudīgi, turklāt iegansts fiksēt “agresīvu braukšanu”, kur faktiski tās nav, toties “likuma burts” ir pievelkams. Novērst bardaku? Ar 1 videokameru, ar 2? Elementāri. Taču nē, darba šķietamībai traucēs.
0
archoftriumph 05.11.2010. 21.36
ne jau tikai birokraatija ir jaamazina bet arii esosie apgruutinaajumi uznjeemeejdarbiibai un arii vienkaarshaa cilveeka dziivei, piemeeram CSDD vareetu samazinaat prasiibas tehniskajai apskatei liidz pashaam buutiskaakajaam, un ari celja nodokli pievienot degvielai kaa to dara lietuvieshi. cilveeki to noveerteetu kaa reaalu pretimnaaksanu.
1
+1
0
Atbildēt
@piziks > archoftriumph 06.11.2010. 15.22
Edmund! Ja valstij, premjeru ieskaitot, būt vēlme saimniekot nevis brutāli reketēt naudu, tādēl, ka zviedriem un aizdevējiem vajag, šolaik, kad sabtranports noīsināts, GalertLāčuks nebūtu ļāvis Repšem spiest CSDD brutāli izdomāt iespējas iekasēt par visu iedomājamo un neiedomājamo, apkaujot individuālā transporta potenciālu ārpus Rīgas. Tad pārdomāti optimizētu CSDD ievāktās nodevas un liekulīgi nespiestu krīzē pirkt jaunus auto, bet gan stimulētu neturīgo slāņa izdzīvošanu, pat stimulētu lietoto auto iegādi, uzturēšanu — izdzīvošanu. Turklāt provincē autoīpašnieki allaž tiek iesaistīti sociālajā pašpalīdzībā/izpalīdzēšanā. Valdības kosmonautiem gan tas viss par zemu uzemu un tālu, un pa pārāk gudru ar’.
0