KNAB vajadzīga palīdzība

Normundam Vilnītim jātīra atvilktnes

Tas, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) notiek kas nelāgs, kļuva skaidrs itin drīz pēc tam, kad biroja priekšnieka amatā Saeima 2009.gadā apstiprināja Normundu Vilnīti. Jaunais priekšnieks vēlējās pārveidot biroju, lai, pēc paša apgalvotā, uzlabotu “kantora” darbu. Nāca zināms, ka Vilnītim šajā sakarībā ir domstarpības ar abiem viņa vietniekiem – Jutu Strīķi un Alvi Vilku. Pavasarī premjers Valdis Dombrovskis (birojs ir premjera pārziņā) nosūtīja KNAB priekšniekam dokumentu, kurā prasīta KNAB reformas apturēšana.

Domstarpības pavasarī izlauzās arī publiskajā telpā. Vasarā Vilnītis aizliedza Strīķei sniegt intervijas, vēlāk sekoja papildinošs skaidrojums ka biroja vadībai vajadzētu atturēties no intervijām, “lai neļautu amatpersonu izteikumus raut ārā no konteksta”. Protams, kā tad bez “sliktajiem žurnālistiem”.

Vilnīša “stiprā pils” bija Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) vadītājs Dzintars Jaundžeikars (LPP/LC), kurš pauda, ka “KNAB nav nepieciešama publicitāte un jebkurā iestādē visus jautājumus izlemj priekšnieks” turpat piebilstot, ka “Vilnītis ir saņēmis norādījumus, viņš tos zina, un viņš tos pilda”. Tā arī palicis neskaidrs, kas un kādus uzdevumus izvirzījis Vilnītim.

Tā bija priekkšspēle. Jūlija sākumā reformas izvērtēšanai tika izveidota starpresoru komisija. Bija plānots, ka tā pabeigs izvērtēšanu līdz 1.septembrim, taču laikam jau korekcijas ienesa drīzās vēlēšanas.

Pagājušajā trešdienā notika Valsts prezidenta vadītās Nacionālās drošības padomes (NDP) sēde. Tā uzklausīja un akceptēja komisijas ziņojumu, kurā atzīts, ka Vilnītis rīkojies likuma ietvaros. Turpat atzīts, biroja vadošo darbinieku attiecības ir saspīlētas, un tās vajadzētu uzlabot.

Ne viss, kas ir likumīgs, ir arī lietderīgs. Vilnīša piedāvātais KNAB reorganizācijas plāns paredz KNAB reģionālo struktūru izveidošanu, un pret to nav ko iebilst – “ņem “ arī provincē. Taču atklātībā nonācis arī tas, ka reorganizācija nozīmētu KNAB strukturālu sadrumstalošanu, skaitlisku uzblīšanu un iekšējo varas pārdali, atbīdot no lēmumu pieņemšanas Vilnīša tagadējos vietniekus Strīķi un Vilku. Vilnītis jau “patīrījis” KNAB, atlaisto darbinieku vietās iekārtojot “savus ļaudis”. Strīķe un Vilks viņam līdz šim vienkārši nebija pa zobam. Nav jau gluži tā, kā formulējis Jaundžeikars – “jebkurā iestādē visus jautājumus izlemj priekšnieks”. Ir arī likums, kas regulē KNAB darbu.

Strīķe, Vilks un seši no desmit KNAB nodaļu vadītājiem publiskojuši Ministru prezidentam adresētu vēstuli, kurā viņš aicināts neapstiprināt KNAB reorganizācijas plānu. Viņi ir pārliecināti, ka Vilnīša darbība vērsta uz to, lai vājinātu biroja spējas veikt tam noteiktās funkcijas, lai vēlāk KNAB likvidētu, vai vienkārši panāktu tā rosību tukšgaitā. Te nāk atmiņā, ka Vilnīša apstiprināšanas dienā Saeimā klīda runas, ka “iecelts likviditators”. Starp citu, vienu “likvīdu” ieceri viņš jau darījis zināmu – KNAB varētu atteikties no politisko partiju naudas lietu kontrolēšanas. Strīķe un Vilks gatavi pamest darbu KNAB, tikai drīzāk jau atvilknes būtu jāsāk caurskatīt nevis viņiem, bet Vilnītim.

Ar darba lietām saistīti konflikti mēdz savīties ar personiskajiem, un tāpēc pastāv arbitrāžas instance. Šajā gadījumā premjers un Saeimas Nacionālās drošības komisija. Vilnīša iniciatīvas būtu jāaplūko nevis no likumības (tas jau ir izdarīts), bet lietderības viedokļa. Ar ieskatu perspektīvā. Tas nebūs izdarāms tuvākajās dienās, un varbūt pat nedēļās, taču tas nenozīmē, ka neko nevar pasākt. KNAB ir jāturpina ikdienas darbs, bet Vilnīša izlolotā “operācija KNAB” jāiesaldē.

Mums ir jauna Saeima, un tai nevajadzētu palikt malā. Būs jauna NDK, dabiski, bez Vilnīša “spalvainās ķepas” Jaundžeikara. Domājams, nāks arī cits skatījums uz to, kas ir drošība. Sabiedrības un nevis politisko partiju drošība.