Vīķe – Freiberga: "Simtlatnieki" nāk par labu cilvēka cieņai • IR.lv

Vīķe – Freiberga: "Simtlatnieki" nāk par labu cilvēka cieņai

29
Mārtiņš Zilgalvis, F64

Eksprezidente aicina valsti neapgrūtināt uzņēmējus – nodokļu maksātājus

Cilvēku cieņai spēja ne tikai pieņemt pabalstu, bet arī kaut ko darīt, tas nāk par labu, uzskata eksprezidente Vaira Vīķe – Freiberga. Viņa atbalsta simtlatnieku programmu bezdarbniekiem, kas saņēmusi kritiku no atsevišķiem politiķiem.

Savulaik Ziemeļfrancijā ogļraču rajonos viņai toreizējais Francijas labklājības ministrs stāstījis, ka tur jau aug trešā un ceturtā paaudze, kas nekad ģimenē nav redzējusi nevienu strādājošu vīrieti. Nevajadzētu ielaist šo domu par hroniskiem nabagiem paaudžu paaudzēs, viņa uzsvēra intervijā Latvijas Radio.

„Latvijā ir problēma ar bērniem laukos, kur vecāki aizbildinās, ka nav drēbītes, ko bērnu sūtīt uz skolu. Tam nav attaisnojuma. Pašvaldībai būtu jāgādā, ka tas tiek nokārtots, kaut vai ar labdarības starpniecību. Latvijā nedrīkstētu būt neviens bērns, kas kļūst par nākotnes analfabētu. Šis nav tas brīdis mums to pieļaut,” uzsvēra Vīķe – Freiberga.

„Kad jūsmojām par „Straumēniem” un latviešu viensētu idealizētu dzīvi, tad aizmirstam, ka tā bija arī izolācijas dzīve. Latvieši sāka attīstīties kā pilnvērtīga nācija, kad bija ļaudis, kas gāja arī uz pilsētu. Nedrīkstam ieslīgt vienā sociālā modelī, ir vajadzīga dažādība attīstībai,” sprieda eksprezidente.

Cīņai ar ēnu ekonomiku viņa mudināja meklēt iespējas, kā vairāk iekasēt nodokļus. Eksprezidente aicināja neapgrūtināt uzņēmējus, kas maksā nodokļus un godīgi vada savus uzņēmumus.

"Zirgs, kas velk, tam krauj vezumā, mēs to darām ar uzņēmējiem, ja viņiem vēl uzliks nodokļus. Vajag skatīties uz visiem zirgiem un ēzeļiem, kas nemaksā nodokļus," teica eksprezidente.

„Ja man braucot uz laukiem zināmos reģionos vietējie ļaudis, kam ir desu cehs vai kas cits, kas strādā un maksā nodokļus, saka, ka mums tepat reģionā ir uzņēmums, kas ieved izejvielas no Lietuvas nemaksājot muitu, tā ķēde, kas tur notiek ir nevis pelēkā, bet melnā ekonomika. Kopš 1990.gada ir panākts liels progress, bet vēl daudz vairāk varētu panākt, neapgrūtinot tos, kam tiek krauts virsū.”

Komentāri (29)

Romāns Smirnovs 29.10.2010. 14.51

Tad, kad ieved izejvielas no Lietuvas, vai tad ir muita jāmaksā? Mēs tak ES esam, leiši, cik zinu, arī vēl nav izmesti? Jeb es sajaucu kaut ko?

+1
0
Atbildēt

0

varbūt ka tā 29.10.2010. 09.16

populisms eksprezidentei nepiestāv, bet par to viņa nedomā. Jā ekonomika nav bijusi viņas stiprā puse

+2
-2
Atbildēt

1

    aivars_silins > varbūt ka tā 29.10.2010. 10.22

    Tas nav nekāds populisms, bet realitāte. Jebkurš uzņēmējs jums pateiks, ja apkārt deviņi uzņēmumi nemaksā nodokļus kaut vai tik, cik varētu, tad desmitais vienkārši nav spējīgs nodokļus maksāt. Bet sākt vajadzētu ar gadiem runāto sociālā nodokļa sloga atvieglošanu uzņēmējiem un valsts aparāta joprojām lielā aparāta īsināšanu. Šodien A.Vīksna teica, ka Igaunijas Valsts kasē strādā 14 cilvēki, mūsējā – ap 200. Ar ko tie igauņi ir labāki? Beidziet tur augšā vienreiz kult tukšus salmus un taisiet to ķirurģisko griezienu. Tāpat nekādas jēgas nav izdot naudu bezdarbnieku n-to kursu rīkošanai. Kāds labums no tā, ja cilvēkam vesela mape ar visādiem sertifikātiem, ja viņam nav nekādas motivācijas iet kaut kur strādāt, bet kursi tikai kalpo tam, lai pagarinātu bezdarbnieka statusu. Kad tā tukšā naudas tērēšana vienreiz beigsies? KĀDS VAR TO PATEIKT? Jeb nodarbosieties visu laiku ar muļķībām???

    +2
    0
    Atbildēt

    0

ilmisimo 28.10.2010. 20.22

ēl daudz vairāk varētu panākt, neapgrūtinot tos, kam tiek krauts virsū
—————————————————
eee…mmmm…..uuu……..

par tuo ilgi jāduomā.

0
0
Atbildēt

1

    markonimarkoni > ilmisimo 29.10.2010. 11.45

    Pateikšu priekšā – nepalielināt nodokļu slogu, bet cīnīties ar nodokļu nemaksātājiem. Jo pie nodokļu palielināšanas, tos maksās tie, kas vienmēr maksājuši, bet tie, kas nemaksās tā pat tos turpinās nemaksāt.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu