No 25.oktobra līdz 17.decembrim galerijā "Alma" (Rīgā, Rūpniecības ielā 1-2) skatāma Kristiana Brektes izstāde "Rīgas Madonnas".
Kristiana Brektes aktivitātes, kuru pamatā ir fantāzijas pārpilna neordināra pasaules uztvere un drosmīga tās attēlošana, parasti aizskārušas nevienu vien līdzpilsoni. Viņš izaicinoši nojauc robežas starp svētajām un aizliegtajām tēmām, kas daļēji izriet no viņa grafiti mākslinieka pieredzes.
Jaunajā izstādē Kristians Brekte un izstādes kuratore Ieva Kulakova izseko septiņu uz ielas strādājošu sieviešu dzīves stāstiem. Ilgāk ne kā pusgadu viņi abi iesaistījās detektīvcienīgā procesā, lai tuvāk iepazītu šo meiteņu ikdienu. Izstāde zināmā mērā kļuvusi par dokumentālu pētījumu – kādi ir šo sieviešu likteņi un dažkārt mūsu kļūdainie stereotipi par tiem.
Iedvesmas avots ir stāsts par Mariju Magdalēnu, kas vēsta par iespēju izmainīt savu dzīvi, saskaroties ar patiesu Dieva mīlestību. Mākslas vēsturē ir labi zināmais fakts, ka svēto tēliem par modeļiem visbiežāk izmantoti reāli mākslinieka līdzcilvēki ar visdažādāko nodarbošanos.
Izstādes modeles – Rīgas madonnas ir sievietes, kas nodarbojas ar intīmu pakalpojumu sniegšanu Rīgā un Rīgas rajonā. Tas, kas vilina izstādes autorus, ir ne tikai bezdibeņa robežas tuvums modeļa personībā. Izvēlēto septiņu modeļu atklāsme ekspozīcijā realizēta trīs līmeņos. Pirmkārt, mākslinieka interpretācija par konkrēto personāžu astoņos lielformāta akvareļos. Otrkārt, izstādes kuratores pierakstītais stāsts par katru varoni un satikšanās apstākļiem. Katra stāsta beigās ir arī pašu modeļu atbildes uz vienkāršiem jautājumiem, kuras atklāj viņu personību caur ikdienišķām detaļām. Visbeidzot – katra Rīgas Madonna ir ekspozīcijas līdzautore – ar fotogrāfijām, ko pati uzņem ar Kodak vienreiz lietojamu fotokameru.
Daži ieskicējumi jaunajā izstādē:
Samanta
"Mēs satiekam Samantu Lienes ielā. Viņa laiski laiza saldējumu. Mugurā viņai ir viegli rozā krekliņš un ļoti īsi svārciņi. Blondie garie mati plīvo vējā. Uz viņas rokām un kājām, kas atklātas visu apskatei, ir redzamas dzīvības dzīslas. Viņa ir tieva kā modele, tomēr vieta un saldējums, ko viņa laiza nodod viņas nodarbošanos."
"Kristians neskaitāmas reizes ir meklējis Samantu vietā, kur viņu sastapām. Neveiksmīgi. Sazvanīt arī nevaram – telefona abonents uz laiku ir slēgts. Nevaram viņai iedot fotoaparātu, lai viņa varētu kļūt par izstādes līdzautori. Man ir tikai viena cerība – ka viņa jau ir ārā no visa šī un viss viņai būs labi. Gribas ticēt, kā mēs bijām viena no atoma kustībām viņas dzīvē, kas stiprināja pārliecību par pāreju citā pakāpē. Turpinot meklējumus, aizgājām bez mašīnas uz meiteņu darba vietu un sapratām, ka šādi nespējam ievērot viņu noteikumus. Atteicāmies no domas par komunikāciju ar fotoaparāta somu un mugursomām plecos."
Viktorija
Kad beidzam sarunu ar Viktoriju, viņa jautā, vai negribam aizbraukt pie viņas uz Ķengaragu un iepazīties ar vēl kādu madonnu – draudzeni, ar kuru kopā viņa īrē dzīvokli. Mēs priecīgi piekrītam un dodamies ceļā. Tikai viņai vēl viens lūgums – lai mēs viņu novedam gar netālo meža piemali, kur aiz elektrības skapja viņa glabā normālus apavus, jo ar šīm darba augstpapēžu kurpēm taču nevarot pārvietoties. Viktorija nomaina apavus un tajā pašā mirklī kļūst par citu sievieti – džinsa biksēs un vieglu vējjaku mugurā. Pa ceļam viņa stāsta šausmīgus atgadījumus no savas profesionālās dzīves.
Komentāri (31)