"Newsweek" dzīves apstākļus Lietuvā un Igaunijā novērtē augstāk nekā mūsu valstī
Izvērtējot dzīves kvalitātes rādītājus, ekonomisko un politisko situāciju valstī, kā arī citus apstākļus, žurnāla "Newsweek" veidotajā 100 pasaules valstu novērtējumā pēc dzīves apstākļiem Latvija ierindota 36.vietā. Kā vēsta LETA, Lietuva šajā sarakstā atrodas 34.vietā, bet Igaunija – 32.vietā.
Visaugstāko novērtējumu saņēmusi izglītības sistēma – Latvija te ierindota 25.vietā. Veselības aprūpes kvalitātes ziņā Latvija ir 52., ekonomiskās situācijas ziņā – 53.vietā.
Vērtējot iedzīvotāju dzīves kvalitāti, Latvija nonākusi 41.vietā, bet politisko procesu ziņā mūsu valsts ierindota 38.vietā.
Žurnāla pētījumā konstatēts, ka vislabākie dzīves apstākļi ir Somijā, tai seko Šveice, Zviedrija, Austrālija un Luksemburga. Amerikas Savienotās valstis ierindojušās 11.vietā, bet sarakstu noslēdz Āfrikas valstis – Uganda, Zambija, Kamerūna, Nigērija un Burkinafaso.
Komentāri (19)
Igors Daņiļēvičs 17.08.2010. 12.06
Tagad tikai nevajag ieslīgt neauglīgās diskusijās – a somi tādi un šitādi, igauņi vēl sitādāki, bet lietuvieši ir lietuvieši.
Ir jāsaprot, ka Somija ir valsts, kurā Otrajā pasaules karā cieta līdzīgi kā Latvija. Arī pēckara apstākļi nebija neko daudz labāki – bija jāmaksā vājprātīgas kontribūcijas PSRS un kara parādi ASV. Tas viss tika samaksāts pilnā apmērā un laikā. Tāpat Somija ekonomiski grūtākajos laikos pamatīgi cieta no cilvēku aizceļošanas.
Arī pēc PSRS sabrukumu Somijā 90to gadu sākumā bija ļoti pamatīgā ekonomiskā krīzē. Tomēr, tomēr – viņiem šajos divdesmit gados ir izdevies sasniegt tikai fantastiski labus rezultātus. Mums ir jāuzdod jautājums – kāpēc un kā. Jātrod pareizā atbilde un jāmēģina labākos risinājumus piemērot, adaptēt Latvijas apstākļiem. Uzsveru – adaptēt, nevis akli kopēt.
Jā kāds tagad iebildīs, ka somu panākumu pamatā lielā mērā ir Nokia, tad tas ir pārspīlēts un vienkāršots skatījums. Viņu ekonomikā ir vēl vismaz vairākas līdzvērtīgas industrijas.
4
daina_tabuna > Igors Daņiļēvičs 17.08.2010. 12.38
Otto, pats jau arī atbildēji kāpēc somiem ir o.k.- PSRS sabrukums bija tikai 90-tajos. Kopš 50-tajiem Somijai bija labs tirdzniecības partneris- PSRS, kam varēja nopārdot gandrīz dajebko. Ja valsts un banku politika atbalsta gandrīz dajebkā ražošanu, tad nav grūti uzaudzēt eksporta apjomus. Īpaši ja ņem vērā tālredzīgo izglītības sistēmu. Mums tik augstu novērtētā izglītība ir ūbernetālredzīga. Pat ja valsts un banku politika kļūs superatablstoša gandrīz dajebkā ražošanai- tas nepalīdzēs, jo nebūs darbaspēka, kam tajās rūpnīcās strādāt. Juristi, žurnālisti, politologi un sociologi pie moderniem darbagaldiem?
0
Þanis Bezmers > Igors Daņiļēvičs 17.08.2010. 14.01
Es stipri apšaubu šādas adaptācijas iespējas. Jo 1) jebkura ekonomiska dzīvotspējīga sistēma ir tik ļoti salāgota, ka mainot kādus parametrus, tā pilnīgi nojūk”. 2) Ekonomiska sistēma ir sava veida programma, pēc kuras kustas cilvēki ar saviem “draiveriem” galvās. Mūsu galvās ir citi “draiveri” nekā somiem.
0
Igors Daņiļēvičs > Igors Daņiļēvičs 17.08.2010. 14.31
Es rakstīju “adaptēt” nevis akli kopēt. Mums ir jāvadās pēc pārbaudītām un sevi pierādījušām metodēm, skatoties uz tuvāko, atbilstošāko piemēru.
Tas ir ļoti neskaidrs un izplūdis apgalvojums, ka somiem ir savādāks “draiveris” nekā latviešiem.
Igaunijas nosacīti panākumi lielā mērā ir skaidrojami ar to, ka viņi spēja pārņemt daļu no somu labākajiem risinājumiem. Patiesībā Latvijas un Somijas attīstības paralēles ir visā 20 gs un pat iepriekš. 19./20 gs mijā abu sabiedrību sadarbība bija daudz ciešāka nekā mums šobrīd liekas.
Kopumā vēsturiski mums ar igauņiem un somiem ir daudz lielākā saistībā nekā ar lietuviešiem. Tas skaidrojams gan ar lielo lībiešu genofonda, valodas, tradīciju mantojumu, līdzīgām gadsimtu protestanu tradīciju mantojumu, līdzīgu pieredzi, utt.
Somijas veiksmes stāsta pamatā ir pāris fundamentālās pamata lietas, kuras ir pilnīgi iespējamas arī Latvijā. Tāpat mums ir visi nosacījumi, lai izveidotu līdzīgu ekonomisku struktūru kā viņiem.
0
mxblack > Igors Daņiļēvičs 17.08.2010. 17.26
Mūsu situācija ir stipri atšķirīga. Somi izbēga no aneksijas, viņu zemi nepārpludināja ar citas mentalitātes un citas kultūras cilvēkiem, tādēļ viņiem izdevās saglabāt savas zemes vērtības apziņu iedzīvotājos. Vai Somu inteliģence, nonākot pie varas, būtu spējīga tā apzagt savu tautu kā mūsējā, būtu spējīga pārdot kolektīvi radītās vērtības visādiem salašņām no anektējošās valsts, pārņemt visu anektētāju attieksmi pret savu zemi un tautu, to izmantot par sava personīgā labuma gūšanas vietu, uzspaļaujot saviem tautiešiem. Bet tieši tā rīkojās mūsu politiķi un viņu partijas. Kamēr tas šeit būs iespējams, mēs šeit labi nedzīvosim. Kuriem lai šodien ticu, Vienotībai, Visu Latvijai? Arī ieprikš gan TP, gan LC gan citi runāja līdzīgi, tikai nonākot pie varas grāba un šķērdēja ko vien varēja. Vai šoreiz būs citādi? Es esmu par vecu lai būtu naivs.
0
mary75 17.08.2010. 12.06
Manuprāt, tas vērtējums ir kas līdzīgs vidējai palātas temperatūrai.
Katrā valstī cilvēki dzīvo ļoti dažādos apstākļos.
Bet tas, ka Igaunija mums priekšā tikai četras pozīcijas, tomēr pārsteidz, vajadzēja būt vairāk, sevišķi medicīnā.
Katrā ziņā, arī mēs pārāk bļaut, cik viss slikti, nevaram.
2
astra_ozo > mary75 17.08.2010. 19.18
Igauņi lēni un prātīgi, bet rīkojas. Mēs daudz vāvuļojam un kašķējamies.
Igauņi paziņoja, ka tas bronzas okupants kurina naidu starp Igaunijā dzīvojošām tautām un pieminekli noņēma, valsts valodu viņi ir reāli ieviesuši. Viņi Dara. Mums ir likums par valsts valodu – bet tas netiek realizēts. Saziņa pašvaldībās notiek krieviski pilnā sparā. Likums netiek ievērots, mēs neko nedaram, lai likums tiktu ievērots. Un krieviem ir iemesls ieņirgt.
Pērn bija stāsts, kad igauņu ārsts apkalpojot jaunu Igaunijas krievu (22 gadi vecu, tātad visu mūžu nodzīvojušu brīvā Igaunijā), bija runājis valsts valodā. Krievs bija sacēlis baigo brēku,kāds tas ārsts nacionālists un fašists, nu un kas sekoja tālāk, nekas – Tāds ir Likums.
Bet mēs tā – gļēvi un kautrīgi.
0
daina_tabuna > mary75 17.08.2010. 12.42
Tur jau tā lieta. Igauņiem pozitīvais PR ir integrēts valsts politikā. Viņi katru sīko sasniegumiņu izbazūnēs pa visu pasauli kā kaut ko nebijušu. Bet mēs katru sīko neveiksmi uzpūtīsim līdz grandiozas problēmas apjomiem, lai visa pasaule varētu teikt- Ak, jūs nabadziņi! Un tad mēs notrauksim rūgto sērdienīša asaru un jutīsimies sasodīti apmierināti, jo mazohistam jau neko vairāk nevajag.
0
dro 17.08.2010. 12.19
Nu ko gausties – paši vien esam vainīgi, bet kā redzams arī Latvijā salīdzinājumā ar citām valstīm nav nemaz tik traģiski kā to cenšas pasniegt vaimanologi – “labie latvieši”, kuri pašiem būtu jāuzņemas atbildība.
0