Tā ir eksperta problēma

Ko es zinu par nākotni pēc trīsdesmit gadiem, kādu es šo nākotni vēlētos redzēt? Un vai vispār es spēju iztēloties jelkādu nākotni? 

Now only an expert can deal with the problem

Because half the problem is seeing the problem

Laurie Anderson

Ir simts un viena joma, kurā kaut kā darīšanu vai lemšanu ir prātīgāk uzticēt jomas lietpratējiem jeb ekspertiem. Zobu labošana, kādas sadzīves ierīces remonts, ziemas riepu nomaiņa pret vasaras riepām – noskaidrojot ar mēģinājumu un kļūdu metodi, vai gluži racionālā ceļā ir pieņemts uzskatīt un paļauties, ka pastāv specifiskas problēmas, kuru risināšanā labāk paļauties uz citu zināšanām, spēkiem un iemaņām. 

Šāda specializācija rada arī dažādas traģikomiskas un, iespējams, pat traģiskas situācijas, kurās spilgti parādās uz ekspertiem mūždien nekritiski paļauties gatava cilvēka bezspēcība – kaut vai vairākas stundas gaidot, kamēr ieradīsies iestigušu mašīnu izvilkšanas lietpratēji, tā vietā, lai no sniega izstumtu to paši. 

Būtiska šādas paļaušanās blakne ir vilšanās, ko izraisa ekspertu kļūdas. Ja kļūdījies zobu labošanas vai matu griešanas lietpratējs, vienmēr pastāv iespēja uzmeklēt kādu citu un visam piedevām vēl izplatīt negatīvas atsauksmes par pieredzēto.

Krietni smagāku vilšanos nes kļūdas, ko pieļāvuši eksperti, kas ķērušies pie ievērojami “lielākām” problēmām, kas skar daudzus, vairākumu vai pat “visus” – ekonomikas vai politisko norišu prognozēšanas, jaunu medikamentu izstrādes vai mēģinājumiem pareģot nākotni visā tās krāšņumā.

Spilgts šāda neparedzējušā un tāpēc nežēlastībā krituša eksperta iemiesojums ir laikraksta New York Times ekonomikas reportieris Emunds Endrjūss. Neraugot viņa zināšanas ekonomikā, Endrjūsam bija šķitis, ka ar 120 000 ASV dolāru gada algu būs pietiekami, lai spētu nomaksāt alimentus bijušajai sievai un nekustamā īpašuma kredītu, jo īpaši tāpēc, ka viņa jaunā sieva kuru katru brīdi tiks pie darba, un tad viņi varēs dzīvot bez raižu. Tomēr viss nenotika gluži, kā plānots, un Endrjūss kļuva par tipisku paša aprakstītā nekustamā īpašuma un kredītu burbuļa upuri. “Kā gan cilvēks, kas savu iztiku pelnījis ar rakstīšanu par ekonomiku, var iekrist kredītkaršu slazdos, par kādiem patērētāju tiesību aizsardzības organizācijas ir brīdinājušas jau gadiem ilgi?” viņš brīnās visām šīm peripetijām veltītajā autobiogrāfiskajā grāmatā “Caurkritušais”. 

Atbilde ir uz ekspertu zināšanām paļauties allaž gatavam cilvēkam, iespējams, mulsinoša – zināšanas vai prāta spējas cilvēku nebūt nepasargā no nesaprātīgu lēmumu pieņemšanas, bet kļūdas ir likumsakarīga jebkuras darbības blakusparādība. 

Vilšanās, ko izraisa atskārta par ekspertu kļūdām, visticamāk, būtu krietni mazāka, ja laika gaitā nebūtu piemirsta kāda fundamentāla patiesība, ko grāmatā "Wrong: Why Experts Keep Failing Us—And How to Know When Not to Trust Them” atgādina Deivids H. Frīdmens – jau 17. gadsimta britu dabaszinātnieks, izgudrotājs un, kā uzskata – viens no mūsdienu ķīmijas un zinātnes vispār pamatlicējiem, Roberts Boils bija norādījis, ka eksperimenti un kļūdīšanās ir būtiska daļa no virzības tuvāk zinātnisku patiesību noskaidrošanai. 

Mūsdienu zinātnē valdošā naudas piešķīrumu kārtība, nerimtīga samērīšanās ar publikāciju daudzumu un citējamības indeksiem veicina arvien jaunu un jaunu pētījumu un atklājumu publicēšanu, taču, kā Frīdmenam grāmatā izteicies medicīnas matemātiķis Džons Joanidis: “Fakti ļauj spriest, ka vairumā, ja ne pilnīgi visās jomās, lielākā daļa publicēto pētījumu izrādīsies aplami”. 

Nelaimīgā kārtā šie pētījumi no šauri specifiskam lasītāju lokam saistošiem zinātniskiem izdevumiem bieži vien fragmentāros, aptuvenos vai kļūdainos pārstāstos nonāk, tā taikt, plašam lasītāju lokam paredzētos izdevumos jau kā neapstrīdama patiesība. Savā neapstrīdamībā un uzticamībā šāda veida informācija daudz neatšķiras no sendienu ceļotāju nostāstiem par svešās zemēs redzētiem cilvēkiem, kuriem nav galvu, bet acis ir uzreiz plecos. Savdabīgais “britu zinātnieku”  kults Latvijā šajā ziņā ir labs piemērs. Diemžēl šādi tiražētu “pētījumu rezultātus” jau pēcāk apšaubīt var izrādīties ārkārtīgi grūti – Endrjū Veikfīlda “pētījumiem” par bērnu potēšanas un autisma izcelsmes saistību vēl arvien ir ārkārtīgi daudz piekritēju.

Tas gan nenozīmē, ka kļūdu un aplamību dēļ būtu pilnībā jāatsakās no savu lēmumu, izvēļu un rīcību saskaņošanas ar lietpratēju vērojumiem, secinājumiem, vērtējumiem vai prognozēm. Taču būtiski ir paturēt prātā, ka kļūdīšanās un maldīšanās nav tikai “parasto” cilvēku ikdiena, bet mēdz piemeklēt arī tos, kas tiek dēvēti pat ekspertiem. Ja vēl kādam ekspertam būtu pa spēkam prognozēt, kāds būs visu pārējo ekspertu slēdzienu, ieteikumu vai prognožu kļūdainības procents, to jau varētu uzskatīt par gluži vai cerīgu ainu.

Ir kāds pamācošs un nebūt ne tik sens piemērs, kas kaut nedaudz var palīdzēt apjaust to, cik ticamas var izrādīties ekspertu izteiktas prognozes. 1967. gadā ASV iznāca grāmata “2000. gads. Ietvars spekulācijām par nākamajiem trīsdesmit trīs gadiem”. Grāmatu sadarbībā ar A. Dž. Vīneru bija sarakstījis ievērojamais aukstā kara laika amerikāņu futurologs, konservatīvās domnīcas Hudzonas institūta dibinātājs un, iespējams, viens no Stenlija Kubrika Doktora Streindžlova prototipiem Hermans Kāns. 

Grāmatā publicētas trīs prognožu tabulas, kurās apkopotas lietas, ko cilvēce tuvākā vai tālākā nākotnē varētu sagaidīt. 

Pirmajā tabulā uzskaitīti simts tehniski izgudrojumi, kas pēdējos 33 20. gadsimta gados, visticamāk, tiks atklāti, ieviesti vai kurus sāks aktīvi izmantot. Otrajā tabulā uzskaitītas 25 nedaudz mazāk ticamas prognozes, bet trešajā – desmit prognozes, kuru piepildīšanās ir apšaubāma gan pēc 33 gadiem, gan tālākā nākotnē. 

Izrādījās, ka no pavisam 135 prognozēm 2000. gadā pilnībā piepildījušās bija 27, bet 22 bija piepildījušās daļēji. Respektīvi, pilnībā piepildījusies bija tieši piektā daļa izteikto prognožu, kopsummā pilnībā vai daļēji piepildījušies bija 36% prognožu.

Pilnībā piepildījušās bija gan prognozes par jauniem praktiskiem lāzerstaru pielietojuma veidiem un dažādu jaunu un īpaši izturīgu materiālu ieviešanu ikdienā, gan pareģojums par ilgākā laika periodā uzticamākām laika prognozēm un plašu lidaparātos iemontētu kameru pielietojumu ne vien kartogrāfijā, bet arī daudzās dažādās citās nozarēs. Tāpat bija paredzēta jaunu un noderīgu augu un dzīvnieku sugu radīšana, jā, tika prognozēta arī ātra un centralizēta pagātnes un tagadnes privātās un biznesa informācijas apmaiņa ātrgaitas procesoros, datoru lietošana mājās ikdienas vajadzībām un saziņai ar ārpasauli un pat augsti attīstītas un, iespējams, pārāk uzmācīgas privātās dzīves kontroles un novērošanas iespējas. Tika paredzētas automatizētas un reālajā laikā strādājošas elektroniskas banku, kredīta un norēķinu sistēmas, lētas un globāli pieejamas saziņas iespējas, ķīmiska atsevišķu garīgu saslimšanu un vecuma izpausmju kontrole vai remdēšana, video ierakstīšanas tehnoloģijas mājas apstākļos, tiešas pārraides no mākslīgajiem zemes pavadoņiem uz mājās novietotiem uztvērējiem, mobilie tālruņi, melnbaltā un pēcāk arī krāsu kopēšana utt.

Iespējams, tagad šīs prognozes, kas piepildījušās, šķiet pagalam triviālas un savā ziņā tikpat komiskas kā pareģojumi, kas nav piepildījušies – pastāvīgas apmetnes uz planētām, bērnu dzimuma kontroles paņēmieni, automātiski lielceļi vai dzīves ilgums līdz 150 gadu vecumam. 

Taču būtiski ir paturēt prātā, ka mēs uz šiem pareģojumiem raugāmies jau “pēc tam”, un tāpēc varbūt ir vērts ikvienam sev uzdot jautājumu – ko es zinu par nākotni pēc trīsdesmit gadiem, kādu es šo nākotni vēlētos redzēt? Un vai vispār es spēju iztēloties jelkādu nākotni? 

Ekspertu piedāvātās prognozes var arī nepiepildīties, var piepildīties tikai piektā daļa prognožu vai pat mazāk, tomēr reizēm viņos ir vērts ieklausīties līdzīgi kā laika prognozēs. Kaut gan Hermans Kāns bija prognozējis laika prognožu precizitātes pieaugumu, tās vēl vienmēr nav simtprocentīgi drošas, taču tas vien nav iemesls laika apstākļu paredzēšanu uzskatīt par ko līdzīgu horoskopiem un spēja negaisa laikā mierināt sevi ar domu, ka pie visa vainīgs vienīgi nepiemērots apģērbs.

Ar 27 Hermana Kāna prognozēm, kas 2000. gadā bija piepildījušās var iepazīties šeit.