Beļģija sāk ES prezidentūru

Bez valdības esošās valsts mērķi Eiropas Savienības vadībā būšot pieticīgi
Ceturtdien Eiropas Savienības (ES) prezidētājvalsts pienākumus sāks pildīt Beļģija, kurai pēc nesenajām parlamenta vēlēšanām joprojām nav izdevies izveidot jaunu valdību, vēstī aģentūras LETA-AFP.
Tomēr, tā kā Eiropa piedzīvo smagāko krīzi pēdējo desmitgažu laikā, Brisele jau paziņojusi, ka Beļģijas prezidentūras mērķi būs visnotaļ pieticīgi. "Pirmkārt būsim pieejami Eiropas institūcijām," skaidroja Īvs Leterms, kurš joprojām pilda Beļģijas premjerministra pienākumus. Šāds uzstādījums varētu būt izdevīgs Leterma priekšgājējam pašreizējam ES prezidentam Hermanam van Rompejam, kuram varētu rasties izdevība sevi pierādīt un gūt lielāku uzmanību.
Tā kā koalīcijas veidošanas sarunas starp flāmu un valoņu partijām nerisinās viegli, jaunā valdība varētu tikt izveidota ne ātrāk kā oktobrī. Līdzīga situācija blokā tika piedzīvota pērn gada sākumā, kad ES prezidentūras laikā izjuka Čehijas valdība, tādēļ Prāga zaudēja ietekmi ES jautājumu vadībā.
ES Beļģijas vadībā nāksies cīnīties ar krīzi, kuras apmēram nav precedentu pēdējo 50 gadu laikā. Eiropas valstu saime saskaras ar parādu jūgu, budžeta deficītu, pieaugošu bezdarbu, eiro kursa krišanos, iedzīvotāju novecošanos un topošo lielvaru konkurenci. Beļģijas prezidentūras plāni ietver centienus krīzes mazināšanai un finanšu sektora uzraudzības pastiprināšanai, lai nepieļautu krīzes atkārtošanos.
Vienlaikus Beļģija sola ļaut brīvi rīkoties gan van Rompejam, gan ES topošajam Ārējās darbības dienestam augstās ārlietu pārstāves Ketrīnas Eštones vadībā. "Mēs esam gatavi ierobežot savu kā prezidējošās valsts lomu, jo vēlamies sniegt iespēju Hermanam van Rompejam un Ketrīnai Eštonei pildīt viņu jaunās pilnvaras," norāda Leterms.

.