Eiropas parlamentā būs vairāk deputātu

Viena papildu vieta būs arī Latvijai; pēc vēlēšanu rezultātiem kārta būtu Kārlim Šadurskim

Eiropas Parlaments (EP) ceturtdien atbalstīja Eiropas Savienības (ES) Padomes iesniegto priekšlikumu palielināt parlamenta deputātu skaitu par 18 deputātiem, un viena papildu vieta būs arī Latvijai, vēstī aģentūra LETA. Pēc pērnā gada EP vēlēšanu rezultātiem nākamajam kārta saņemt Eiroparlamenta mandātu ir “Pilsoniskās savienības” (PS) pārstāvim Kārlim Šadurskim, informē Centrālā vēlēšanu komisija.

EP informācijas birojs Rīgā vēstī, ka EP atbalstītās Lisabonas līguma izmaiņas, kas paredz šajā sasaukumā sākt darbu 18 jauniem deputātiem, vēl jāratificē visām 27 bloka dalībvalstīm. EP lēmums gan atstāj katras dalībvalsts ziņā izvēlēties – vai nu izvirzīt papildu deputātus, sarīkojot ārkārtas vēlēšanas, izmantot pagājušā gada jūnijā notikušo EP vēlēšanu rezultātus, vai arī deleģēt pārstāvi no nacionālā parlamenta deputātu vidus.

EP deputāts no Latvijas Roberts Zīle (TB/LNNK) uzskata, ka Latvijai jāpieturas pie pagājušā gada jūnijā notikušo EP vēlēšanu rezultātiem un par devīto EP deputātu no Latvijas būtu jākļūst Šadurskim (PS). Viņaprāt, Latvijai nevajadzētu novilcināt lēmumu līdz 10.Saeimas vēlēšanām un tad likt tai lemt par pārstāvi no sava vidus.

Jaunos 18 deputātus var uzaicināt arī kā novērotājus, taču EP pagaidām nav lemts, kad tas varētu notikt. Kā ziņots, deputātu skaitam saskaņā ar Lisabonas līgumu jāpalielinās no pašreizējiem 736 deputātiem līdz 751. Sarunās par Lisabonas līgumu tika panākta vienošanās, ka 12 valstis, tostarp Latvija, kopā iegūs papildus 18 deputātu vietas EP, bet Vācijai vietu skaits samazināsies par trīs. Četras papildu vietas pienākas Spānijai, pa divām Austrijai, Francijai un Zviedrijai, pa vienai – Bulgārijai, Itālijai, Latvijai, Maltai, Nīderlandei, Polijai, Slovēnijai un Apvienotajai Karalistei. Vienlaikus visi pērn ievēlētie deputāti turpinās darbu līdz sasaukuma beigām.

EP ceturtdien piekrita Eiropadomes ieteikumam nesasaukt konventu, ko veido valstu parlamentu pārstāvji, dalībvalstu vai to valdību vadītāji, EP un Eiropas Komisijas vadītāji. Šāda konventa sasaukšana ir paredzēta Lisabonas līgumā. Lai veiktu līguma izmaiņas bez konventa sasaukšanas, bija nepieciešama parlamenta piekrišana.