Divas trešās vietas Latvijai

Katru gadu mēreni nervozu ievērību Latvijā izpelnās ziņa, ka Krievijas iedzīvotāji uzskata mūsu valsti par sev vienu no naidīgākajām.

Šķiet, ka īsti satraucoša gan būtu vēsts, ka esam iekļuvuši Krievijai draudzīgāko skaitā. Taču tas mums tuvākajā laikā, cerams, nedraud.

Latvija jau tradicionāli ir viena no Krievijai nedraudzīgākajām valstīm ikgadējā “Levadas centra” sabiedriskās domas aptaujā. Šādu rezultātu būtu vērts skatīt ne tikai kontekstā ar šajā pašā aptaujā uzrādītajām Krievijai draudzīgākajām valstīm, bet arī ar cilvēktiesību organizācijas “Freedom House” ikgadējo pētījumu par demokrātijas stāvokli pasaulē. Tajā Latvija šogad atzīta par trešo demokrātiskāko no 29 tā dēvētajām “pārejas valstīm” Eirāzijā un Centrāleiropā. Ar atsevišķiem izņēmumiem (piemēram, Krievijas iedzīvotāji par piekto savai valstij draudzīgāko aiz Baltkrievijas, Kazahijas, Ķīnas un Ukrainas uzskata Vāciju), Krievijai draudzīgāko valstu saraksta līderes ir “Freedom House” demokrātijas reitingu pastarītes – tāpat kā pati Krievija, kurā FH atzīmē būtisku brīvības un demokrātijas situācijas pasliktināšanos pagājušogad.

Un otrādi – Krievijai naidīgākās valstis ir FH pētījumos par demokrātiskākajām atzītās. Visas trīs Baltijas valstis, kuras ir starp visdemokrātiskākajām FH sarakstā, arī šogad ir Krievijas sabiedrības ieskatā naidīgāko pirmajā pieciniekā uzreiz aiz ASV un Gruzijas.

Krievija draugu lokā

Krievijas iedzīvotāji uzskata, ka ap viņu valsti esot eirāziska sadraudzība, kuras vienotību jauc tikai naidīgās Baltijas valstis un Gruzija, secināts “Levadas centra” pētījumā. Visdraudzīgākā no draudzīgajām tiem šķiet Baltkrievija. Bet naidīgāko līdere atkal ir Amerika, kas šajā godpilnajā pozīcijā nomainījusi Gruziju. (Vēl tikai pirms diviem gadiem – 2011.gadā – Krievijas iedzīvotājiem ASV šķita esam tikai ceturtā viņiem naidīgākā valsts aiz Gruzijas, Latvijas un Lietuvas.) Īpašs stāvoklis Krievijas sabiedriskajā apziņā ir Ukrainai – tā vienlaikus ir gan ceturtā draudzīgākā, gan sestā naidīgākā valsts.

“Autokrātiskie režīmi Eirāzijā 2012.gadā enerģiski cīnījās, lai novērstu demokrātisko pārmaiņu draudus,” secināts FH pētījumā. Rezultātā pārvaldības institūcijas reģiona autokrātijās darbojās arvien sliktāk, kļuva arvien mazāk neatkarīgas un arvien vairāk pakļautas korupcijai.

“Šajā drūmajā vidē Krievija kalpoja kā līderis un paraugs,” uzsvērts FH ziņojumā. Līdz ar Vladimira Putina atgriešanos prezidenta amatā Krievijā sākts jauns pasākumu kopums pilsoniskās sabiedrības izpausmju un politisko brīvību ierobežošanai. Un līdzīgs modelis īstenots arī Krievijas kaimiņvalstīs – Baltkrievijā, Kazahstānā, Azerbaidžānā, Tadžikistānā -, kurās autoritārie režīmi pēc 2011.gada masu protestiem veikuši sistemātiskus represīvus pasākumus, lai novērstu šādu norišu atkārtošanos.

FH atzīmē satraucošu demokrātijas situācijas pasliktināšanos visā Eirāzijas reģionā, kas dēvēts par “bijušo Padomju Savienību, atskaitot Baltijas valstis”. Demokrātijas līmenis krities piecās no 12 šīs grupas valstīm.

Mazāk korupcijas – vairāk demokrātijas

Baltijas valstis FH ziņojumā atzītas par brīvām un demokrātiskām. Turklāt Latvijas demokrātijas vērtējums pieaudzis, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Valstu demokrātijas rādītāji FH ziņojumā vērtēti septiņās kategorijās, katrā no tām – ar atzīmi no 1 (augstākā) līdz 7 (zemākā). Latvijas kopējais reitings šogad ir 2,07 punkti, salīdzinot ar 2,11 punktiem pērn. Vissliktākais arvien paliek korupcijas rādītājs – 3 punkti. Taču tas ir arī vienīgais, kas gada laikā uzlabojies – par 0,25 punktiem. Un tieši tas ļāvis Latvijai pakāpties demokrātijas kopējā stāvokļa vērtējumā.

Latvijas korupcijas novērtējuma rādītājs uzlabojies jau otro gadu pēc kārtas. Jo ir uzlabojies politisko partiju finansēšanas modelis un korupcijas novēršanas biroja darbs, un kopš 2011.gada pirmstermiņa vēlēšanām ir samazinājusies tā dēvēto oligarhu ietekme politikā, atzīmēts FH ziņojumā.

Varbūt nav vērts sevi uzskatīt par neveiksminiekiem, kuriem viss ir sliktāk nekā kaimiņiem? Piemēram, Lietuva FH ziņojumā izpelnījusies īpašu kritiku par krāpšanos un balsu uzpirkšanu parlamenta vēlēšanās pērn oktobrī. Bet Igaunija, ko palaikam piesaucam kā paraugu savai valstij, ir gan saglabājusi augsto otro vietu kopējā reitingā, tomēr pirmo reizi četros gados saņēmusi sliktāku vērtējumu nekā pirms gada, pateicoties konstatētajiem korupcijas un politiskās ietekmes ļaunprātīgas izmantošanas gadījumiem.

Pārsteidzošā Čehija

Korupcija arvien paliek galvenais šķērslis arī visdemokrātiskāko reģiona valstu attīstībai. Taču arī šajā ziņā diezin vai pat mūsu bēdīgi slavenie oligarhi spēj turēt līdzi, piemēram, Čehijā pašlaik notiekošajam politiskās korupcijas skandālam.

Lai arī kādas nejēdzības esam pieredzējuši pašu mājās, grūti iedomāties, ka šeit vairs būtu iespējams gluži vai lubenes stāsts par to, kā premjerministra biroja vadītāja un viņa mīļākā uzpērk militārā izlūkošanas dienesta darbiniekus, lai tie izspiego politiskos konkurentus un pie reizes premjerministra bijušo sievu. Pagājušonedēļ vērienīgos likumsargu reidos Čehijā konfiscēti astoņi miljoni ASV dolāru skaidras naudas un desmitiem kilogramu zelta, lasām ziņās. Arestēta virkne augstāko ierēdņu, politiķu un privātu uzņēmumu vadītāju.

Čehijas premjerministrs Petrs Nečass nupat paziņojis par atkāpšanos no amata. Bet pērn Čehijā demisionējuši kopumā 12 ministri, norādīts FH ziņojumā, un daudzi no viņiem – saistībā ar apsūdzībām korupcijā vai ar apšaubāmiem finanšu darījumiem pagātnē. Taču FH ziņojuma autori uzsver, ka tās ir “pozitīvas norises”, jo liecina par arvien sekmīgāku valsts prokuratūras darbu, kura pirms tam bija bijusi “vājākais posms valsts tiesu sistēmā”.

Rezultātā Čehija un Latvija ir vienīgās valstis, kuras salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir uzlabojušas savu demokrātijas reitingu “Freedom House” vērtējumā. Loģiski, ka šāda attīstība nedara mūsu valsti draudzīgāku Krievijai. Tas ļauj cerēt, ka nesekmēsies arī Kremļa „maigās varas” centieni likt arī pašiem Latvijas iedzīvotājiem uzskatīt savu valsti par sev nedraudzīgu.