Zatlera Reformu partija

Ekonomika: nodok�i, darbs un industri�l� politika


Ievads

Ekonomikas att�st�bai ir ciklisks raksturs. Cilv�ces att�st�bas s�kum� to galvenok�rt noteica dabas apst�k�i, bet turpm�k un it �paši p�d�jo gadsimtu laik� cilv�ku r�c�ba, kur� atspogu�ojas cilv�ka daba. Ta�u jau Mozus laikos, septi�iem bag�tiem gadiem mijoties ar septi�iem tr�c�giem, sapr�t�ga saimnieka r�c�ba bija skaidra – atlikt (šodienas terminolo�ij� – uzkr�t un invest�t) da�u no ra�as tad, kad t� ir negaid�ti laba, bet atlikto izmantot (t�r�t) slikt�s ra�as gados, lai tad neb�tu j�cieš tr�kums. Latvijas vald�ba vair�kus gadus p�c iest�šan�s Eiropas Savien�b� 2004. gad� r�koj�s piln�gi pret�ji. T� ne tikai neatlika nebalt�m dien�m da�u no ra�as, bet pat papildus aiz��m�s. T�d�j�di, kr�zei s�koties, apcirk�i bija tukši, un Latvija bija spiesta pazemoties un iet pie pasaules bag�taj�m taut�m aiz�emties.

Š� pieredze m�ca, ka sapr�t�ga valsts politika nevar b�t v�rsta uz ekonomikas apjoma palielin�šanu par katru cenu da�u gadu garum�. Izaugsme ir svar�ga, jo tikai t�d�j�di iesp�jams uzlabot cilv�ku dz�ves apst�k�us, ta�u vienl�dz svar�ga ir ar� sp�ja izaugsmi uztur�t ilgtermi��, lai p�c da�iem š�ietamas labkl�j�bas gadiem neb�tu j�atsl�gst atpaka� tr�kum�. Lai uztur�tu izaugsmi ilgtermi��, nepieciešama vesel�ga ekonomikas strukt�ra, izaugsmei j�b�t balst�tai uz nopeln�tiem, nevis aiz�emtiem l�dzek�iem, un tai ir j�aptver daudzas nozares. Sapr�t�ga valsts politika ir v�rsta uz izaugsmi, bet vienlaikus ar� ekonomisk� cikla sv�rst�bu mazin�šanu, vienl�dz�giem sp�les noteikumiem visu nozaru uz��m�jiem un p�rm�r�bu bremz�šanu. R�c�bpolitikai j�b�t sam�rojamai ar attiec�go ekonomikas cikla stadiju un virz�tai pirmk�rt uz l�dzsvarotu izaugsmi. Ar� soci�l� politika var b�t veiksm�ga ilgtermi�� tikai tad, ja t� balst�s uz l�dzsvarotu ekonomikas izaugsmi. Tikai l�dzsvarota ekonomikas izaugsme, kura nodrošina darba vietas ilgtermi�� un dod l�dzek�us soci�l�s politikas �stenošanai, var b�t par pamatu, lai notur�gi uzlabotu maznodrošin�to iedz�vot�ju st�vokli un mazin�tu nevienl�dz�bu.

Latvijas ekonomika ir p�rvar�jusi kr�zes zem�ko punktu jau pirms pusotra gada, ta�u atlabšana joproj�m ir gausa, it �paši sal�dzinot ar m�su kaimi�valst�m Igauniju un Lietuvu. Paši aktu�l�kie uzdevumi šobr�d ir veicin�t izaugsmi – �stermi�� ra�ojot vair�k pasaules un viet�j� tirg� piepras�tu pre�u un pakalpojumu, bet vid�j� termi�� akt�vi virzot ekonomiku augšup produktu un pakalpojumu v�rt�bas ��d�, tuvinot Latviju pasaules att�st�t�ko valstu l�menim, k� ar� neapgr�tin�t pirmos izaugsmes so�us ar šai ekonomikas cikla stadijai neatbilstošu izdevumu vai pieaugošu nodok�u slogu. Šaj� br�d� ir b�tiski �stenot reformas, kas ar maz�kiem izdevumiem nodrošina vismaz nemain�gu valsts un pašvald�bu sniegto pakalpojumu kvalit�ti un pieejam�bu, mazina da��dus š��rš�us uz��m�jdarb�bai un nepie�auj negod�gu konkurenci un atseviš�u grupu privil��ijas, k� ar� turpm�k ierobe�o bezatbild�gus t�ri�us un nepie�auj iepriekš�j� ekonomikas cikl� pie�auto k��du atk�rtošanu.

Virz�ba uz bezdefic�ta bud�etu ir b�tiska, lai aptur�tu vald�bas par�da t�l�ku pieaugumu un nodrošin�tos pret nelabv�l�gu �r�jo faktoru ietekmi n�kotn�. Ja turpin�sim t�r�t vair�k nek� nopelnam, tad jaunu glob�lu vai viet�ju ekonomisku vai cita veida satricin�jumu gad�jum� vald�bai neb�s gandr�z nek�du bud�eta manevra iesp�ju, lai mazin�tu š�du satricin�jumu nelabv�l�g�s sekas. Bezdefic�ta bud�ets un n�kotn� bud�ets ar nelielu p�rpalikumu ir vislab�k� apdrošin�šana pret iesp�jamiem nepat�kamiem p�rsteigumiem n�kotn�, kurus konkr�ti paredz�t ir neiesp�jami.

Jaunai ekonomikas strukt�rai un fisk�l�m nost�dn�m nepieciešami moderni, vienl�dz�gi un vienk�rši sp�les noteikumi. Nav šaubu, ka Latvijas cilv�ki ir tikpat gudri un str�d�gi k� m�su kaimi�i igau�i. Ta�u sal�dzin�jum� ar relat�vi att�st�t�ko Igauniju, mums ir slikt�k funkcion�joša ekonomikas sist�ma – taj� ir vair�k š��rš�u indiv�du iniciat�vas un potenci�la realiz�šanai un vair�k privil��iju atseviš��m grup�m, kuras apmaks� visi p�r�jie. Šaj� sist�m� ir nepieciešamas fundament�las izmai�as. Ekonomikas sist�m� ir j�likvid� visu atseviš�o interešu grupu privil��ijas, “novien�dojot” sp�les laukumu. Katras atseviš�as grupas ieguvums (konkurences ierobe�ojums, nodok�u atlaide, subs�dija, administrat�vs vai cita veida stimuls) noz�m� zem�kus ien�kumus citiem un/ vai augst�kas cenas visai p�r�jai sabiedr�bai.

Atseviš�as sabiedr�bas da�as pašpieš�irta privil��ija, kas j�likvid�, ir ar� iesp�ja nemaks�t nodok�us. Lai to nov�rstu, j�samazina nodok�u slogs darbasp�kam, j�palielina nodok�u slogs nekustamajam �pašumam, ticami (piem�ram, veidojot bezdefic�ta bud�etu un iek�aujot atseviš�u nodok�u likmju pl�noto samazin�jumu likumos) j�garant� nodok�u sist�mas prognoz�jam�ba, un j�izveido uzskat�ma saikne starp nodok�u nomaksu un atseviš�u publisk� sektora pakalpojumu pieejam�bu indiv�diem, k� ar� starp nodok�u nomaksu un uz��mumu iesp�ju piedal�ties publiskaj� iepirkum�.

Ir j�veido jauna industri�l� politika, kas nevis veicin�tu konkr�tu nozaru att�st�bu vai priekšroc�bas atseviš�iem uz��mumiem, bet rad�tu labumu plašai sabiedr�bai, m�r�tiec�gi stimul�jot v�rt�bas rad�šanu, mijiedarbojoties izgl�t�bai, zin�tnei un biznesam un invest�jot darb�b�s, kur�s priv�tais sektors nav motiv�ts pietiekami ieguld�t t� saucamo pozit�vo blakusefektu d��, piem�ram, izgl�t�b�. Jauna industri�l� politika veicin�tu jaunas ekonomikas strukt�ras veidošanos, kas b�tu uz eksportu v�rsta, produkt�v�ka, atrastos augst�k� v�rt�bas rad�šanas ��des posm� pasaul�, un vienlaikus izmantotu Latvijas sal�dzinoš�s priekšroc�bas (�eogr�fisk� atrašan�s vieta, zems kop�jais nodok�u slogs, viena no zem�kaj�m UIN likm�m ES, dal�ba ES tirg�). Ekonomikas politik� j�iecement� atzi�a, ka tieši god�ga konkurence ir galvenais l�dzeklis labkl�j�bas sasniegšanai, nevis c��a par atseviš�u interešu grupu un indiv�du privil��ij�m uz p�r�jo r��ina. Latvijas vald�bai j�velta visas p�les, lai Latvijas lauksaimnieki un visi p�r�jie uz��m�ji sastaptos ar god�gu konkurenci ar� Eiropas Savien�bas un pasaules tirg�.

Laika posm� l�dz 2020.gadam b�tisks ekonomikas balsts joproj�m b�s ES fondi. J�nodrošina, lai Latvijai pieejamais ES fondu apjoms laik� no 2014.l�dz 2020.gadam pieaugtu, un tiktu atcelti ES pied�v�tie griesti 2,5% apm�r� no Nacion�l� kopien�kuma. To administr�šan� nepieciešams p�riet uz maksim�li vienk�rš�ko p�rvaldes strukt�ru, konkursos j�ievieš liel�ka caursp�d�ba un dal�ba j�saista ar nodok�u nomaksu. Lauksaimniec�bas atbalsts cieši j�saista ar lauku att�st�bas strat��ijas �stenošanu un ekonomisk�s aktivit�tes da��došanu laukos.

Ekonomikas politikas veidošanai j�b�t nodal�tai no uz��m�jdarb�bas, un valsts palielin�ta kl�tb�tne ekonomik� j�likvid�, jo valsts liel�kaj� da�� gad�jumu ir slikt�ks saimnieks par priv�tuz��m�ju un valsts cieša saikne ar uz��m�jdarb�bu vairo korupcijas riskus. Valstij j�invest� tikai darb�b�s, kur�m ir lieli pozit�vi blakusefekti un kur�s t�d�� priv�tais sektors neinvest� pietiekam� apjom�. J�privatiz� valsts da�as finanšu sektora un telekomunik�ciju uz��mumos. J�izv�rt� iesp�ja piln�gi vai da��ji privatiz�t ar� pašvald�bu uz��mumus, taj� skait�, tirgojot to akcijas bir��. Vienlaikus valsts kontrol� j�patur t�di strat��iski svar�gi akt�vi k� Latvijas valsts me�i, R�gas TEC un Daugavas HES kask�de.

Latvijas ekonomikas l�dzsvarotu att�st�bu un nevienl�dz�bas mazin�šanu šobr�d kav� ar� struktur�lais bezdarbs. Ilg�ku laiku esot bez darba, indiv�di zaud� iema�as un nesp�j atrast darbu main�gaj� ekonomikas strukt�r�. Darbasp�j�gu iedz�vot�ju nepiedal�šan�s darba tirgu jau vid�j� termi�� apdraud ar� demogr�fiski p�rslogotas soci�l�s sist�mas ilgtsp�ju. L�dz ar to mazin�t bezdarbu un veicin�t iedz�vot�ju l�dzdal�bu darba tirg� ir �paša priorit�te.






Tuv�ko tr�s gadu galvenie reformu virzieni ir:


1) T�l�ka vald�bas par�da pieauguma nov�ršana un fisk�l�s atbild�bas nodrošin�šana un nostiprin�šana likumdošan�

Samazin�sim bud�eta defic�tu zem 2,5% no IKP 2012.gad�, nepie�aujot vald�bas par�da attiec�bas pret IKP t�l�ku pieaugumu, un turpin�sim virz�bu uz bud�etu bez struktur�l� defic�ta. Nostiprin�sim fisk�lo discipl�nu likumdošan�, taj� skait� Satversm� un nodibin�sim no politi�iem neatkar�gu fisk�lo padomi fisk�l�s discipl�nas uzraudz�bai. S�kot no 2013.gada b�tiskas bud�eta sada�as veidosim saska�� ar “nulles bud�eta” principiem, kur katrai poz�cijai pamat� ir aktu�ls nepieciešam�bas pamatojums, nevis v�sturiskais faktors.


2) Ekonomikas izaugsmi, leg�lu nodarbin�t�bu un god�gu konkurenci veicinošas izmai�as nodok�u politik� un publiskaj� iepirkum�.

Tr�s gadu laik� samazin�sim nodok�u slogu darbasp�kam par 9 procentpunktiem, r��inot no bruto algas. Lai mazin�tu s�kotn�ji negat�vo fisk�lo efektu, š�s izmai�as kompens�sim ar sekojošiem so�iem: a) palielinot nekustam� �pašuma nodokli, b) atce�ot samazin�t�s PVN likmes, c) samazinot motiv�ciju maks�t aplokš�u algas, piem�ram, saistot atseviš�u pakalpojumu pieejam�bu iedz�vot�jiem darbasp�jas vecum� ar nodok�u nomaksu un liedzot aplokš�u algu maks�t�jiem dal�bu publiskaj� iepirkum�. Vienlaikus kompens�sim maznodrošin�tajiem PVN likmes paaugstin�juma rad�to efektu, palielinot ar iedz�vot�ju ien�kuma nodokli neapliekamo minimumu, saglab�jot pašvald�b�m ties�bas pieš�irt nekustam� �pašuma nodok�a atlaides, k� ar� uzkr�t nekustam� �pašuma nodok�a par�du l�dz �pašnieka mai�ai (pret to izlai�ot par�dz�mes).


Papildus pied�v�sim sekojošas izmai�as nodok�u sist�m� vid�j� termi��, lai palielin�tu pašvald�bu ieinteres�t�bu uz��m�jdarb�bas att�st�b�:


Publiskajos pas�t�jumos izmantosim Deivisa Beikona pieeju (Davis Bacon Act, ASV). Jebkuram valsts vai pašvald�bas pas�t�jumam pe��as mar�a tiks noteikta robe��s no 8 – 15% – t�s l�meni noteiks un netieš�s izmaksas kontrol�s pas�t�t�js, turkl�t tiks kompens�tas tikai noteikta veida netieš�s izmaksas. Iepirkuma dal�bniekam b�s j�atbilst sekojoš�m pras�b�m, un šie nosac�jumi b�s da�a no iepirkuma l�guma:


3) Modernas industri�l�s un invest�ciju politikas �stenošana, pan�kot efekt�v�ku valsts �pašum� esošo resursu izmantošanu un invest�šanu.

Galvenie principi ir sekojoši:


Vienlaikus institucionaliz�sim dialogu starp uz��m�jiem un politisko varu, un vald�bas p�rst�vjiem. Skaidri noš�irsim uz��m�jdarb�bu no politikas, kur viens veids ir skaidri lobija noteikumi. Institucionaliz�sim regul�ras uz��m�ju un r�c�bpolitikas l�m�ju konsult�cijas, kur�s Ministru kabinets un Uz��m�ju asoci�ciju vad�t�ji regul�ri tiktos piln�gi dokument�t�s un video tiešraid�s pieejam�s san�ksm�s. L�mumu saska�ošanai tiks izveidots darba grupu un konsult�ciju meh�nisms piln�ga caursp�d�guma apst�k�os.


4) Augst�k�s izgl�t�bas un zin�tnes reforma, s�kot ar finans�šanas mode�a mai�u.

�stenosim p�reju uz „Austr�lijas modeli”, augst�ko izgl�t�bu finans�jot ar valsts ilgtermi�a kred�tiem, kuru atmaksa b�s piesaist�ta pie augstskolu beidz�ju ien�kumiem, radot efekt�v�ku un taisn�g�ko augst�kas izgl�t�bas modeli, k� ar� t� piesaistot vair�k resursu augst�kajai izgl�t�bai un zin�tnei.

L�dz�s augst�k�s izgl�t�bas sektora reformai, atz�stam, ka darba tirgum un 21.gadsimta pras�b�m atbilstošu prasmju un iema�u apguvei nepieciešams reform�t Latvijas profesion�l�s izgl�t�bas sektoru (koled�u un arodskolu, arodvidusskolu un profesion�lo vidusskolu), p�rskatot t� organiz�ciju, �stenojot b�tiskus uzlabojumus kvalit�tes nodrošin�šanai un veicinot jauniešu optim�las izgl�t�bas un karjeras izv�les.


P�r�jie noz�m�gie reformu virzieni n�kamo 3 gadu laik� ir:


5) Bezdarba b�tiska mazin�šana un nodarbin�t�bas palielin�šana

M�r�tiec�gi veicin�sim bezdarbnieku iek�aušanos darba tirg� (it �paši jauniešu, pirmspensijas vecuma un lauku iedz�vot�ju), taj� skait�:


6) Valsts un pašvald�bu uz��mumu privatiz�cija, iz�emot strat��iski svar�gus akt�vus.

Nodosim privatiz�cijai valsts da�as Citadel�, Parex, LMT un Lattelecom, liel�ko da�u no ieg�tajiem l�dzek�iem novirzot vald�bas par�da samazin�šanai, bet atlikušo – jaunas augst�k�s izgl�t�bas finans�šanas sist�mas un industri�l�s politikas realiz�cijai, k� aprakst�ts zem�k. Izskat�sim iesp�ju privatiz�t pašvald�bu uz��mumus, taj� skait� kot�jot bir��.


7) Individualiz�tu akt�vu pieeja vesel�bas apr�pes un izgl�t�bas sist�m�s, lai palielin�tu motiv�ciju maks�t nodok�us, motiv�tu sekot l�dzi vesel�bas apr�pes izmaks�m un r�p�ties par savu b�rnu izgl�t�bu.

Ievies�sim personiskos vesel�bas kontus vesel�bas apr�p�, nosakot, ka iedz�vot�ji paši lemj par iesp�ju izmantot da�u no nomaks�tajiem nodok�iem vesel�bas apr�pei. Ievies�sim “nauda seko” principu pamata un vid�j� izgl�t�b�.


8) ES fondu efekt�v�ka izmantošana

Ievies�sim jaunu ES fondu finans�jumu pieš�iršanas meh�nismu inov�ciju att�st�bai, paredzot jaunu l�mumu pie�emšanas arhitekt�ru (vien�ds p�rst�vju skaits no biznesa un zin�tnes aprind�m un valsts p�rst�vis ar izš�irošo balsi 50/50 balsojuma gad�jum�). Š�di veicin�sim p�tniec�bu un att�st�bu, inov�ciju ieviešanu Latvijas uz��mumos.

L�dz minimumam (ne vair�k k� trij�m) samazin�sim ES fondu izmantošanu p�rraugoš�s iest�des, koordin�jot Koh�zijas, Soci�l� fonda un Kop�j�s lauksaimniec�bas politikas maks�jumus. P�d�jo turpin�sim administr�t atseviš�i, ta�u savietojum� ar Lauku att�st�bas strat��iju.


9) Koh�zijas maks�jumu griestu atcelšana un b�tisks tiešo maks�jumu pieaugums ES Kop�j�s lauksaimniec�bas politikas ietvaros

Str�d�sim, lai ES bud�et� 2014.–2020. gadam tiek atcelti koh�zijas maks�jumu griesti 2,5% apm�ra no Nacion�l� kopien�kuma, k� ar� tiešie maks�jumi Latvijas lauksaimniekiem Kop�j�s lauksaimniec�bas politikas ietvaros l�dz 2020.gadam pieaug vismaz l�dz 65% no ES vid�j�.