Ilustratīvs attēls
Etnomūzika, tautas mūzika, folkmūzika, pasaules mūzika, postfolklora – gandrīz katrs mūzikas mīļotājs vismaz reizi savā ceļā būs sastapis kādu no šiem terminiem. Pat ja tas nav jūsu mīļākais žanrs, pastāv liela varbūtība, ka jūsu iecienītā popzvaigzne, rokzvaigzne vai grupa vismaz vienu reizi ir metusies kādā projektā kopā ar tradicionālās mūzikas pārstāvjiem, un ko tur liegties – rezultāts visbiežāk ir lielisks. Tiesa, tradīcijās balstītu mūziku, lai cik mūsdienīgi tā skanētu, apvij arī stereotipi un aizspriedumi. Kā tajā visā orientēties?
Gadiem ilgi darbojoties folka un etnomūzikas jomā, man ir gadījies sastapties ar stereotipiem, kādi cilvēkiem izveidojušies par šī žanra mūziku.
Pirms gadiem 20 gadiem daudziem šķita, ka folkmūzika vai folklora interesē tikai vecas sievas. Bet aizbrauciet, piemēram, uz Somiju – tur etnomūzikas lauciņš ir tik jauneklīgs un dinamisks, ka nevienam pat prātā neienāktu apgalvot, ka tas domāts sērīgiem večukiem, kuri iestrēguši savā tradīcijā un negrib neko mūsdienīgu dzirdēt. Vēl viens izplatīts mīts – ka latviešu tradicionālā mūzika ir bēdīgas un garlaicīgas sērdieņu dziesmas. Paklausoties kaut vai mūsu pašmāju grupu TKP, kuras kodols ir Julgī Stalte un Ēriks Zeps, nevar pat iztēloties, ka viņi varētu būt sērīgi vai garlaicīgi! Par to ikviens var pārliecināties pats Valmiermuižas etnomūzikas festivālā, kur šī grupa šogad uzstāsies. Pasaules mūzikas lauciņš ir viens no interesantākajiem, tas visu laiku paplašinās, papildinās, mainās, un mūzika ir ļoti daudzveidīga – no meditatīvām grupām līdz īstiem ballīšu griezējiem.
