Trīs latviešu tautas teikas par Ušakovu

  • Pēteris Apinis
  • 14.11.2012.
Rīgas mērs Nils Ušakovs iepazīstas ar Krišjāņa Valdemāra un Daugavgrīvas ielu satiksmes mezgla rekonstrukcijas darbiem, kuri tiek īstenoti ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu. Foto: Kaspars Krafts, F64

Rīgas mērs Nils Ušakovs iepazīstas ar Krišjāņa Valdemāra un Daugavgrīvas ielu satiksmes mezgla rekonstrukcijas darbiem, kuri tiek īstenoti ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu. Foto: Kaspars Krafts, F64

Katrus četrus gadus velns izbāž galvu no Daugavas tieši vēlēšanu dienā un skaļi jautā: „Vai Dienvidu tilts jau gatavs?"

Vidzemē, Rīgas - Daugavpils lielceļa tuvumā atrodas milzīgi liels akmens, kas pāršķelts divās daļās. Par šo akmeni stāsta šādu teiku.

Kad Daugava bijusi izrakta, tad Velns sabijās, ka visi purvi izsīks un nebūs ne viņam pašam, ne viņa pēcnācejiem dzīves vietas, jo viņa dzīve ir arvien purvos. Tad Velns nolēmis plato upi aizsprostot. Atradis netālu lielu akmeņu kaudzi, šis saķer vienu no vislielākajiem akmeņiem, ņem uz kamiešiem un aiznes uz Daugavu. Gandrīz bija jau sasniedzis Daugavas krastus, kad piepeši iedziedas gailis. Velns akmeni sviež uz zemi ar tādu sparu, ka tas pārplīst uz divām daļām.

Iet gadi, un velns joprojām nevar Daugavu aizdambēt. Te pēkšņi kādu rītu viņš ierauga lielu smilšu kalnu tieši Rīgā, tieši pie Vanšu tilta. Tad velns sāk stumt kalnu ūdenī. Tomēr Ušakova kalns nav tik liels, un velnam laika līdz gaiļa dziedāšanai nekad nepietiek. Tā Daugava tikai nedaudz tiek aizbērta (lai dažam labam domes draugam uzceltu pa namiņam).

Jaunākajā žurnālā