Piketētāji pie Rīgas domes. Visiem ir vienlīdzīgas tiesības paust savu attieksmi. Foto: Jānis Saliņš, F64
Kad Nacionālā apvienība (NA) būs gatava ieklausīties SC vēlētāju teiktajā un SC - NA vēlētāju bažās?
Histērija un nepamatoti sakāpinātas emocijas - tikai tā varu raksturot pēdējās dienās novēroto reakciju uz parakstu vākšanu par valsts valodas maiņu. Patosa pilni vārdi par piektajām kolonnām, par Krievijas impēriskajām tieksmēm, par apdraudējumu valstiskumam un par latviešu izdzīvošanu.
Nulle - tāda ir iespēja, ka parakstu vākšana vai referendums beigsies ar krievu valodas atzīšanu par Latvijas valsts valodu.
Parēķināsim kopā! Lai grozītu Satversmi, referendumā pārmaiņas jāatbalsta vismaz pusei no balsstiesīgajiem pilsoņiem. Latvijā ir nedaudz vairāk kā 1 500 000 balsstiesīgo pilsoņu. Tas nozīmē, ka, lai Satversmes grozījumi stātos spēkā, katram otrajam Latvijas pilsonim (vairāk nekā 750 000!) jānobalso par to, lai krievu valoda kļūtu par otro valsts valodu.
