Priekšnesums ar Krievijas karogiem Sočos, kas tagad skaita dienas līdz olimpiskajām spēlēm. Foto: AFP/LETA
Jau agrāk sekmīgi izmantots ierocis
Militārie vēsturnieki zinās teikt, ka 20.februāris atzīmē sākumu no pasaulē lielākās kaujas, kas būtu notikusi laika posmā starp Leipcigas kauju 1813.gadā un Pirmo pasaules karu. Bet vai Latvijā mēs šodien saprotam šīs kaujas nozīmi?
1904.gada 8.februārī Japānas impērijas kara flote uzbruka Krievijas Tālo austrumu flotei Portartūrā, Mandžūrijā. Uzbrukums bija aizsegs japāņu desantam Korejas pussalā, kura drīz visa tika okupēta. Karš pieauga plašumā, līdz kamēr Mukdenas kaujā no 1905.gada 20.februāra līdz 10.martam piedalījās ap 600 000 bruņotu vīru.
Latviešiem Krievijas-Japānas karš bija zīmīgs dažādos līmeņos. Tajā piedalījās vairāki vēlākie Latvijas armijas ģenerāļi, to skaitā Latvijas armijas pirmais virspavēlnieks Dāvids Sīmansons, otrais virspavēlnieks un vēlākais kara ministrs Jānis Balodis, kara ministrs un latviešu leģiona ģenerālinspektors Rūdolfs Bangerskis, Jānis Kurelis, Pēteris Radziņš, kā arī daudzi citi virsnieki un karavīri. Karā piedalījās vēlākais Latvijas ministru prezidents Hugo Celmiņš un otrais valsts prezidents Gustavs Zemgals.
