Vidrižu tutulsaktas atradēja Ilze Jaunzemniece un tutulsaktu rokās. Foto: Juris Urtāns
Otra tāda kā Vidrižos atrastā tutulsakta Austrumeiropā nav zināma
Aptuveni 2000 gadu senu tutulsaktu Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam (LNVM) dāvinājusi Vidrižu Kalnavotu saimniece Ilze Jaunzemniece. Unikālā senlieta datējama ar 1.-2. gadsimtu, informē Irīna Zeibārte, LNVM direktora vietniece zinātniskajā darbā.
Tutulsakta atrasta Vidrižu Kaniņu pilskalna tuvumā, strautā izjaucot bebru aizsprostu. Strauts ticis tīrīts un, iespējams, tutulsakta izkustināta no sākotnējās vietas un nokļuvusi bebru aizsprostā.
Senlieta ir unikāla - otra tieši šāda tutulsakta Austrumeiropā nav zināma, norāda Zeibārte. Tutuli ir plaši izplatīta bronzas laikmeta senlieta Eiropā. Rotājuma specifiskais nosaukums cēlies no latīņu vārda ''tutulus'', ar ko senie romieši apzīmēja konusveida matu sakārtojumu. Ar pieplacinātiem bronzas konusiem bronzas laikmeta Eiropā (2000 - 700 gadi pirms Kristus) klasiski izdaiļoja jostas un tos izmantoja arī rotās.
