Baznīcas drupas Daugavas krastā Salaspilī. Foto: Nora Krevneva, F64
Par valstības nesaprotamiem ceļiem, melniem kaķiem un Daugavas kapračiem
Pilsētas braucienā pie Mildas skvēriņā, kas bija gandrīz tāds, kādu iecerējis Ernests Štālbergs, iedomājos mākslīgā intelekta pamatlicēja Tjuringa testu. Gudro mašīnu shēmu pārnesu atpakaļ uz cilvēku, bet tad atkratījos no šīm zombiju spēlēm, atgādinot sev, ka Tjurings dzīvi beidza sēžot pie galda ar aizkostu, cianīda saindētu ābolu rokā.
Atcerējos Gunta Bojāra interviju „Dienas rītā", kad prezidents ar drebelīgu pārliecību kā pie sienas piespiests murgu tēls, grābstījās ap Daugavu, kuru varbūt varēšot vai varbūt nevarēšot pārrakt par reni jaunai spēkstacijai. „Tajā prezidenta kantorī antonovkas jūk ar zirgāboliem," paskaļi nospriedu, uz ko studentes attālus sola galā uzsmaidīja.
