foto: Gatis Rozenfelds/f64
Darba devēju īstermiņa ieguvumi mēdz kļūt par ilgtermiņa zaudējumiem
Runājot par Latvijas ekonomisko izaugsmi, galvenās cerības tiek saistītas ar IKP pieaugumu. Tomēr iedzīvotāju darba produktivitāte raisa bažas par šo cerību realizēšanos - novērojumi liecina, ka cilvēki Latvijā strādā vairākos darbos, ir pārstrādājušies, ēd neregulāri, un daudzi ir pastāvīgā stresa stāvoklī. Par to - intervijā ar Dr. Mihailu Hazanu, Latvijas Universitātes ekonometrijas profesoru un Baltic International Centre for Economic Policy Studies asociēto pētnieku.
Kā Jūs raksturotu Latvijas iedzīvotāju strādāšanas paradumus?
Pirmkārt, esam Eiropas valstu augšgalā, skatoties pēc reālā (nevis oficiālā) darba stundu skaita nedēļā - 41 stunda. Mums tas vienmēr ir bijis apmēram par stundu lielāks nekā Lietuvā un par nepilnu stundu lielāks nekā Igaunijā. 41 stunda ir vidējais rādītājs starp tiem, kuri savā pamatdarbā formāli strādā pilnu darba laiku- ir tādi, kuri reāli strādā 38, 39 stundas, un ir tādi, kuri strādā 48 un pat 50 stundas nedēļā.
