foto: Lita Krone/LETA
Sabiedrība ir gatava elektroniskai komunikācijai, taču ne visos līmeņos
Teiciens par "tehnoloģiju ienākšanu mūsu dzīvē" jau sen ir klišeja. Tajā pašā laikā nevar noliegt, ka salīdzinoši īsā laika posmā esam ievērojami mainījuši savus komunikācijas un informācijas iegūšanas paradumus.
Izdzīvo tikai tie drukātie mēdiji, kas var piedāvāt kvalitatīvu saturu, jo ziņas varam izlasīt internetā, turklāt negaidot līdz rītdienas rītam, kad būs pieejama "rīta avīze". Rīta avīzes funkcija ir zudusi. Kartes meklējam internetā, nevis grāmatnīcā un auto lietojam navigācijas iekārtas, nevis papīra kartes. To vai 2004.gads Toskānas vīniem ir labs, pārbaudam neatejot no plaukta veikalā - internetā, mobilajā tālrunī.
Šādā kontekstā, diskusijai par Latvijas iedzīvotāju, vismaz lielas daļas, gatavību komunicēt ar valsti elektroniski īsti nav pamata - skaidrs, ka ir gatavi. Jautājums ir, vai valsts spēj "pārdot" savus elektroniskos pakalpojumus iedzīvotājiem. Uzņēmējiem tas izdodas jau sen - tātad, tas ir iespējams. Salīdziniet kaut vai internetbanku lietotāju skaitu un e-paraksta lietotāju skaitu, kas būtībā ir viens un tas pats identifikācijas pakalpojums ar tādu pašu vai reizēm privātajā sektorā pat augstāku drošības līmeni.
