Foto — Dina Preisa
Pārgājiens Lipuški—Aglona: Rāznas tāles, omulīgā Pušas baznīca, reti apdzīvoti Latgales pagasti ar vientuļiem ceļiem, neapgūtiem laukiem un nabadzību, ezeru pārbagātība un svinības greznajā Aglonas bazilikā
Pagājušā gada gājiens uz Aglonu manī atstāja tik spēcīgus nospiedumus, ka nespēju to aizmirst vēl šobaltdien. 50 kilometros piedzīvoju gan īstenu kultūršoku par Latgales skarbo ikdienu, gan lepnumu par Zilo ezeru zemes pārpasaulīgo skaistumu, gan katarsi Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkos Aglonas bazilikas piekājē. Šoreiz mazāk par apskates objektiem un vairāk par ceļa sajūtām.
Ar pankūkām mugursomā
Pa Latviju esmu staigājusi un braukājusi daudz, bet Latgales apciemojumu reizes ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas. Varbūt tāpēc man tā šķiet kā tāla pasaku zeme ar dižākiem kalniem, kas kutina gubu mākoņu pavēderes, un dzidrākiem ezeriem, kam neredz ne gala, ne malas. Arī ļaudis tur runā svešādā mēlē, tomēr sirds frekvencē mēs vibrējam gaužām līdzīgi.
