Māra Miķelsone 25. decembris 3.52

Kas notika?

2018. gada 18. martā Krievijā notiks prezidenta vēlēšanas. Lai gan iepriekš bija iecerēts, ka tās notiks 11. martā, vēlēšanu diena pārcelta, īpaši pieskaņojot Krimas aneksijas ceturtajai gadadienai. 2014. gada 18. martā Krievija oficiāli iekļāva savā sastāvā Ukrainai atņemto Krimas pussalu un tagad 18. martu atzīmē kā Krimas pievienošanas dienu.

2017. gada 18. decembrī oficiāli sākās Krievijas prezidenta vēlēšanu kampaņa.

Kas ir kandidāti uz prezidenta amatu?

Par piedalīšanos 2018. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās līdz decembrim bija paziņojuši 23 kandidāti. Galīgais prezidenta kandidātu saraksts Centrālajā vēlēšanu komisijā tiks reģistrēts tikai 2018. gada februāra sākumā.

Lai arī kandidātu skaits ir pieteikami liels, nevienam nav šaubu, ka vēlēšanās, visticamāk, uzvarēs līdzšinējais valsts galva Vladimirs Putins (1952). Viņš uz valsts galvas amatu kandidēs ceturto reizi.

Putins par kandidēšanu paziņoja 6. decembrī. Lai arī valdošā partija Vienotā Krievija Putinu ir aktīvi atbalstījusi, viņš startēs “kā neatkarīgais kandidāts”. Tas nozīmē, ka Putins sevi pozicionē kā pāri politikai stāvošu kandidātu, iespējams, lai panāktu lielāku vēlētāju aktivitāti. 26. decembrī Putinu kā savu prezidenta amata kandidātu oficiāli izvirzīja iedzīvotāju iniciatīvas grupa.

Par nodomu kandidēt Krievijas prezidenta vēlēšanās paziņoja liberāldemokrātu partijas priekšsēdētājs Vladimirs Žirinovskis, komunistu partija līdzšinējā kandidāta partijas līdera Genādija Zjuganova vietā virzīs Piemaskavas sovhoza direktoru bezpartijisko Pāvelu Grudiņinu, kandidēt vēlējās arī opozīcijas politiķis un korupcijas apkarotājs Aleksejs Navaļnijs. Kandidātu vidū ir žurnāliste Ksenija Sobčaka, partijas Jabloko politiķis Grigorijs Javļinskis, televīzijas raidījumu vadītāja Jekaterina Gordona, uzņēmējs Sergejs Polonskis un vēl virkne mazāk pazīstamu cilvēku.

Aleksejs Navaļnijs 2017. gada decembrī iesniedz pieteikumu kā prezidenta vēlēšanu kandidāts. Foto: ITAR-TASS/LETA

Kremļa skaļākajam kritiķim un varas opozicionāram Navaļnijam 2017. gadā tiesa piesprieda piecu gadu nosacītu cietumsodu par piesavināšanos Kirovļes lietā. Saskaņā ar likumu šāds spriedums nozīmē, ka viņam vēlēšanās ir liegts kandidēt. Krievijas Centrālā vēlēšanu komisija decembrī noraidīja viņa kandidatūru prezidenta vēlēšanām, savukārt Navaļnijs aicināja iedzīvotājus boikotēt prezidenta vēlēšanas.

Žurnāliste un TV šovu vadītāja Ksenija Sobčaka sevi piesaka kā opozīcijas kandidāti “pret visiem” – pret Kremli un līdzšinējo varu. Krievijā pazīstamās Sobčakas ģimenei bija ciešas saites ar Putinu – viņš politisko karjeru savulaik sāka pie Sobčakas tēva Anatolija Sobčaka, kurš 90. gados bija Sanktpēterburgas mērs.

TV žurnāliste un šovu vadītāja Ksenija Sobčaka kā prezidenta vēlēšanu kandidāte. Foto: ITAR-TASS/LETA

Kas bija pirmais vēlētais prezidents?

Pēc Padomju Savienības sabrukuma 1991. gadā Boriss Jeļcins kļuva par Krievijas Federācijas pirmo prezidentu. Nepilnu gadu viņš ieņēma arī premjerministra amatu. Jeļcins prezidenta amatā tika pārvēlēts 1996. gadā. Nepilnu pusgadu pirms nākamajām prezidenta vēlēšanām, kurās Jeļcins vairs nevarēja piedalīties, — 1999. gada Vecgada vakarā — viņš pēkšņi paziņoja par atkāpšanos no amata. Krievijas Konstitūcija ļauj ieņemt prezidenta amatu ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

Par pagaidu prezidentu kļuva no specdienestiem nākušais premjerministrs Vladimirs Putins, kuru vēlāk arī oficiāli ievēlēja par jauno prezidentu. Jeļcins nomira no sirds slimības 2007. gada 23. aprīlī.

Kā Krievijā ievēl prezidentu?

Pirmās demokrātiskās, aizklātās, vienlīdzīgās un tiešās Krievijas prezidenta vēlēšanas notika 1996. gadā.

Vēlēšanās varēja piedalīties visi 18 gadu vecumu sasniegušie valsts pilsoņi, kuri prezidentu ievēlēja uz četru gadu termiņu. Krievijas Konstitūcija ļauj ieņemt prezidenta amatu ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. 2008. gadā Krievijas Valsts dome pieņēma Konstitūcijas grozījumus, kas prezidenta pilnvaru termiņu pagarināja no četriem līdz sešiem gadiem.

Par ievēlētu tiek uzskatīts tas kandidāts, par kuru nobalsojusi vairāk nekā puse vēlētāju. Ja neviens no kandidātiem šādu atbalstu nav ieguvis, notiek otrā balsošanas kārta, kurā piedalās divi populārākie kandidāti.

Krievijas prezidenta vēlēšanās var piedalīties partiju virzīti kandidāti un neatkarīgi kandidāti. Tā 1996. gada vēlēšanās piedalījās septiņu partiju kandidāti. Boriss Jeļcins pārstāvēja partiju Mūsu mājas — Krievija. Otrajā kārtā Jeļcins uzvarēja pretinieku no komunistiskās partijas Genādiju Zjuganovu.

Kad Putins kļuva par Krievijas prezidentu?

Putins pirmo reizi prezidenta amatā nokļuva pēc tam, kad no valsts galvas amata 1999. gada Vecgada vakarā savā otrajā prezidentūras termiņā pēkšņi atkāpās Jeļcins. VDK darbinieku Putinu Jeļcins bija izraudzījies par savu pēcteci.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Foto: AP/LETA

Par Krievijas prezidentu tobrīd mazpazīstamais Putins pirmoreiz kļuva 2000. gadā un amatā sabija divus termiņus — līdz 2008. gadam. Putins plašāku atpazīstamību ieguva pēc teroraktiem Krievijā un tā dēvētā otrā Čečenijas kara. 2009. gadā Čečenijas teritoriju savā kontrolē pārņēma Maskavas sabiedrotais Ramzans Kadirovs, kurš bija noslēdzis vienošanos ar Kremli un pēc separātistu sakaušanas ieguva prezidenta amatu un gandrīz neierobežotu varu Čečenijā.

Otrā termiņa beigās 2008. gadā Putins varu nodeva savam sabiedrotajam Dmitrijam Medvedevam, kurš bija premjerministrs un kā Putina pēctecis tika ievēlēts prezidenta amatā. Pats Putins savukārt ieņēma valdības vadītāja amatu. Tomēr maz kurš šaubījās par to, kam patiesībā pieder vara Kremlī.

2012. gada vēlēšanās Medvedevs atkal pagāja malā un Putins startēja kā partijas Vienotā Krievija kandidāts. Šajās vēlēšanās prezidentu Krievijā pirmoreiz vēlēja jau uz sešiem gadiem. Par Putina lielāko konkurentu uzskatīja miljonāru Mihailu Prohorovu, kurš palika trešajā vietā aiz tradicionālā komunistu partijas kandidāta Zjuganova. Vēlēšanās uzvarēja Putins.

2018. gadā Putins prezidenta vēlēšanās piedalīsies ceturto reizi. Ja viņu ievēlēs, Putina prezidentūras termiņš turpināsies līdz 2024. gadam un viņš Krievijā būs valdījis ilgāk par padomju laika līderi Leonīdu Brežņevu, kurš valsti vadīja stagnācijas periodā no 1964. līdz 1982. gadam.

Vai iedzīvotāji dosies uz prezidenta vēlēšanām?

Krievijas analītiskā Levada centra sociologi, ņemot vērā paredzamo prezidenta vēlēšanu iznākumu, prognozē zemu vēlētāju aktivitāti. Aptaujas dati liecina, ka balsot gatavo vēlētāju skaits no 75% 2007. gada decembrī sarucis līdz 58% 2017. gada decembrī.

Pati augstākā vēlētāju līdzdalība prezidenta vēlēšanās Krievijā bija 1991. gadā — gandrīz 77%. Pati zemākā līdzdalība bija 2004. gadā — vairāk nekā 64%.

Kremlis meklē dažādus veidus, kā likumīgā veidā palielināt vēlētāju līdzdalību, raksta Krievijas mediji. Viens no ceļiem ir Putina īstenotā “pozitīvisma” un sasniegumu kampaņa, pie kuras politikas vērotāji pieskaita arī paziņojumu par Krievijas armijas daļu izvešanu no Sīrijas pēc divus gadus ilgas līdzdalības pilsoņkarā, Krimas okupāciju un olimpiskās spēles Sočos par spīti Krievijas sportistu dopinga skandālam. Turklāt Putins tiek pozicionēts ne tikai kā oficiālā valsts seja, bet vienojošais tautas līderis, politikas galvenais noteicējs un vienīgais īstais visas Krievijas zīmols. Neraugoties uz plašo problēmu spektru Krievijā — korupcija, nabadzība un sliktā veselības aprūpe — 65 gadus vecā līdera atbalsta reitings turas 80% līmenī.

 

Raksts tapis ar VKKF atbalstu