Latvijā izsludināta ārkārtējā situācija; Čehijā varas maiņa; Nobela miera prēmija žurnālistiem

No pirmdienas Latvijā trīs mēnešus būs ārkārtējā situācija, piektdien nolēma valdība. Valsts un pašvaldības iestādēs strādājošajiem būs pienākums potēties pret Covid-19, privātajā sektorā darba devējs varēs noteikt obligātu Covid-19 sertifikātu. Pasākumi klātienē varēs notikt tikai ar Covid-19 sertifikātu. Būs dažādi ierobežojumi tirdzniecībā, pakalpojumos, ēdināšanā. Taču izglītības process turpināsies klātienē, tikai ar pastiprinātas drošības prasībām. Valsts un pašvaldību policija resursus novirzīs pārbaudēm ārkārtējās situācijas laikā. Nedēļas nogalē bija pastiprināta interese par vakcinēšanos, pie vakcinācijas punktiem veidojās rindas. Latvijā aizvadītajā diennaktī reģistrēti 1359 jauni inficēšanās gadījumi, septiņi slimnieki miruši. Dienu iepriekš atklāti 1669 Covid-19 gadījumi, miruši 7 slimnieki. Stacionēto Covid-19 pacientu skaits pieaudzis līdz 718. Saslimstības divu nedēļu kumulatīvais rādītājs ir visaugstākais Latvijā līdz šim reģistrētais – 871 gadījums uz 100 000 iedzīvotāju.

Parlamenta vēlēšanās Čehijā sestdien uzvarēja opozīcijas trīs centriski labēju partiju apvienība Kopā, kas ieguva 27,8% balsu. Pašreizējā premjerministra, miljardiera Andreja Babiša populistiskā partija ANO palika otrā (27,1%), bet viņa valdības koalīcijas atbalstītāji komunisti un sociāldemokrāti nepārvarēja 5% barjeru. Tādējādi Kopā un otrai opozīcijas apvienībai – Pirātu partijai un STAN – būs 108 no 200 vietām parlamentā. Prezidents Milošs Zēmans svētdien pēc tikšanās ar Babišu nogādāts slimnīcā.

Nobela miera prēmija piektdien piešķirta Krievijas laikraksta Novaja gazeta galvenajam redaktoram Dmitrijam Muratovam un Filipīnu pētnieciskās žurnālistikas kompānijas Rappler izveidotājai Marijai Resai par ieguldījumu vārda brīvības stiprināšanā. Norvēģijas Nobela komiteja uzsvēra, ka Muratovs un Resa izraudzīti kā visu to žurnālistu pārstāvji, kuri cīnās par vārda brīvību, demokrātiju un taisnību pasaulē. Muratovs paziņoja, ka prēmiju veltīs nogalinātajiem Novaja gazeta žurnālistiem un politieslodzītajam Aleksejam Navaļnijam.

Salaspils kodolreaktoru Latvijas valsts apturēja jau 1998. gadā. Tā demontāža ir ievilkusies, tomēr Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra pārstāve Anta Jantone ir pārliecināta, ka nākamo desmit gadu laikā reaktors būs nojaukts.

Austrijas kanclers Sebastians Kurcs sestdien atkāpās no amata. Valdības krīzi izraisīja korupcijas izmeklēšana pret Kurcu.

Svētdien bija traucēta valsts iestāžu mājaslapu darbība, iemesli bijuši “tehniski”.

Aizdomās par bērnu tiesību pārkāpumiem piektdien atstādināts sociālās korekcijas iestādes Naukšēni direktors.

Lietuvas valdība piektdien paziņoja, ka ir saņēmusi gandrīz 30 miljonus eiro no Eiropas Komisijas, lai tiktu galā ar migrantu pieplūdumu uz robežas ar Baltkrieviju.

Krievijā svētdien avarēja lidmašīna ar izpletņlēcējiem, 16 cilvēki gāja bojā.

Bijušais Francijas premjerministrs Eduārs Filips sestdien paziņoja, ka nodibinājis jaunu konservatīvu partiju, kuras mērķis ir pašreizējā prezidenta Emanuela Makrona ievēlēšana uz otru pilnvaru termiņu nākamgad.

Daugavgrīvas pludmalē atrastajam 19. gadsimta kuģa vrakam piešķirts jaunatklāta kultūras pieminekļa statuss.

Kad beidzas ēdamo sēņu laiks, pamanām, ka mežā ir izaudzis vēl kaut kas. Matemātiķe Julita Kluša ir kļuvusi par Latvijas pazīstamāko gļotsēņu eksperti.

TV3 raidījums Nekā personīga atskatījās uz tiesneša Jāņa Laukrozes slepkavību pirms 20 gadiem un sarunājās ar tās aculiecinieku Gati Irbi jeb reperi Gacho. Vēl raidījums stāstīja par incidentu virs Baltijas jūras pirms divarpus gadiem, kad Krievijas un NATO kaujas lidmašīnas bija pielidojušas bīstami tuvu Ķīnas pasažieru aviolainerim. Žurnālisti vērtēja, kā 90. gadu sākumā valdība ieguldīja desmitiem miljonu latu Unibankā, pie kuras kontroles un naudas pēc tam tika politiķiem pietuvinātas personas. Bet Rīgas domes apņemšanās likvidēt vadu pinekļus virs centra ielām varētu sadārdzināt interneta pieslēguma cenas.

LTV raidījums de facto pētīja, vai veselības nozarei ir resursi, lai aprūpētu slimniekus ārpus stacionāriem, kuri ir pārpildīti ar Covid-19 slimniekiem. Raidījums analizēja energoresursu cenu pieauguma iemeslus un lēsa, ka šoziem būtiski pieaugs mājsaimniecību maksājumi par siltumu un elektrību. Vēl žurnālisti informēja, par ko bijušajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam pagājušonedēļ celta otrā kriminālapsūdzība un kāpēc viņš var zaudēt 100 tūkstošus eiro.

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca pārtrauc dienas stacionāra pakalpojumus un daļu no plānveida operācijām.

Notiek Aizsardzības ministrijas rīkots tiešsaistes seminārs Rīgas plānošanas reģiona izglītības darbiniekiem.

Centrālā statistikas pārvalde informē par Latvijas ārējo tirdzniecību 2021. gada augustā.

Aija Brikše, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Latvijas finanšu pratības stratēģijas darba grupas vadītāja. Finanšu pratības zināšanas vēl nenozīmē gudru rīcību

Kristīne Balode, privātās vidusskolas Patnis pedagoģe, Neatkarīgās izglītības biedrības pārstāve. Transformācija mācību procesā ir notikusi

Negaidīts stratēģiskais sabiedrotais. Tīģerhaizivis palīdz bremzēt klimata pārmaiņas.

Parotaļāsimies?

meteoprog +4 – +10C, mākoņains, D vējš 3 – 6 m/s;

accuweather +4 – +11C, mainīgs mākoņu daudzums, D vējš 4 – 6 m/s;

yr +4 – +11C, lielākoties apmācies, D vējš 3 – 6 m/s.

Monta, Silva, Tince