Mūzika par brīvu

Tā simtgades programmas pieminēšana gan bija nevietā

Tā nu ir tik prasta tautas apzagšana, ka domājot vien par to var bezmiegu dabūt

Melbārdei tv studijā lūpiņas raustījās, taisnojoties , kāpēc dipkēviču jānim tik nenormāli liels honorārs par koncertu krastmalā -ministre uzskata, ka visiem esot jāsaņem pēc nopelna un lūk šipkevics tos nenormālos tūjstošus pelnījis esot

Bļedj maucība nenormālā – mediķi nav pelnījuši kaut elementāru samaksu ?

Tikko man nomira otrās pakāpes māsīca – varēja viņu glābt , varēja – ja nebūtu tāda čekistu kārtība , ka viss pienākas tikai ļoti bagātajiem un ļoooooti nekaunīgajiem talantiem – tā kā nevajag te bļaut
Ejiet un stājieties cietēju rindā – kā pēdējie

Diez andrejeva bo ceļojuma pa šrilanku atbrauca jeb tut palika ? Es arī nevaru visu zināt

Man sapnī neko nespieda, viss bija pašas izvēle.

Jautājums autoram- vai prezidents, kādu ar
varu spieda dziedāt, jeb tomēr paši dziedātāji brīvprātīgi tam piekrita.

Nu un tradicionāli – cik jūs maksājiet nodokļos?

Lūk – ar to sāciet -izstāstiet, cik pelniet un cik no tā dodiet valstij, nevis nostājušies garajā cietēju rindā un brēc

Tālāk visādi murgi, bet ierodoties lidostā – kas tāpat viscaur bija pienbalti krēmīga, satiku 3 pārējos grupas dalībniekus. Visiem koferīši rokās, kur ir sagatavoti dažādu Latvijas ciešanu stāsti, kuri jāspēj labi pārdot.
Man nekas nav sagatavots un līdzi ir tikai maizītes , gadījumam ja nedos ēst un kurpes.
Steigā funktierēju , ko man teikt, kad prasīs , kur mans koferītis, ko Šveicē pārdot. Tad nāk tā sieviete un es pamostos

Man bija tāds sapnis.
Vispār – viss tādās piesātinātās krēmīgi pienbaltās krāsās rādījās. Visi personāži spectērpos , es arī – tikai – samazinātas sejiņas redzamas.

Lietas būtība tāda – 4 cilvēkiem ir iespēja doties komandējumā uz Šveici. Un kāda sieviete, man nepazīstama – uzrunā mani un saka – Skaisle , Tev vislabāk iznāk stāstīt par tēva ciešananām. Vai piekrīti piedalīties un sagatavot prezentāciju.
Un man it kā parādās tās tēva ciešanas – visa tā neaizsargātība, tie pāridarījumi tā kā kaut kāds embrijs, kaut kas ar gaišu miesu un šausmīgi trausls.
Saprotama lieta, ka gribu lidot uz Šveici. Tā ir mana iespēja redzēt pasauli un satikt cilvēkus. Bet mani mulsina komandējuma mērķis – bagātos šveiciešus raudināt ar pašas tēva dzīvi.
Jūtu, ka nav riktīgi, bet vienlaicīgi zinu , ka iespēja ir baigi kārdinošā un ka lidošu