Montāžas darbu veicējs: “Maxima” dokumentu parakstus viltoju, lai vairāk nopelnītu

1. Ievadā: „Apsūdzētais Ivars Sergets viltojis inženiera Andreja Kuļešova parakstus, lai gan paša Kuļešova objektā nemaz nebija”. Nu pie sienas tādu apsūdzēto, ko vēl te spriedelēt!

2. Tālāk viss raksts par to, ka parakstus viltojis „montāžas darbu veicēju “Monce” vadītājs Viktors Ivanovs”.

Cik saprotams no juceklīgā opusa, Ivanovs procesā ir… liecinieks. Labi gan, ka atrasti tādi tiešām zinoši liecinieki. Nu esam droši, ka vainīgajiem no taisnīga soda neizsprukt.

Parastais žurnālisms vai sabiedrības gatavošana nākošajiem brīnumiem?

Manuprāt, pirmais teikums ir pretrunā ar rakstu!

Es šai tiesai neredzu jēgu situācijā, kad ļaudis nezina, kas jādara, bet raksta dokumentus. Piedodiet, Rīgas centrā stāv lieliski, lepni nami, kurus īpašnieki pametuši, bet tie vēl nebrīk, jo pirms 100 gadiem būvēt prata. Man viena alga, kādus likumus pildīja kāds ierēdnis, bet – vai 21. gadsimta Latvijā ir profesionāli būvnieki un cik tādu ir, cik objektos tie strādā. Es nerunāju par būvniekiem uz papīra, bet tiem, kas prot un zina!

Būvniecībā vairs nestrādāju un nezinu, kā ir tagad un vai kopš Zolitūdes kas mainījies, bet agrāk “pa lielam” būvobjektā strādāja speciālista “sertifikāts”, nevis pats speciālists, jo viņš formāli skaitījās atbildīgais vairākos būvobjektos vienlaikus, bet faktiski sevi īpaši neapgrūtināja ar klātesamību.

Bieži vien parakstu viltošana bija ne jau mantkārīgos nolūkos, bet vnk. tāpēc, ka sertifikāta īpašnieks nav savā darba vietā. Neizteikšos par konkrēto gadījumu, taču es šaubos, ka kāds sertifikāta turētājs varētu nebūt informēts par sava sertifikāta izmantošanu, jo lai nu ko, bet arī tikai plika sertifikāta izmantošana ir maksas pakalpojums, turklāt ne lēts.

Lūk, viens no mūsdienu “varoņiem”, kurš kapeikas dēļ gatavs ne tikai zemi ēst, bet, ja kas, noriskēt ar laikabiedru dzīvībām. Karsti mīļotās dzimtenes “celtnieki”.