Kategorijas: Latvijas simtgade

Divas izvēles

Sveicot lasītājus 18. novembrī, žurnāls Ir sāk Latvijas vēstures sēriju. Tajā katru nedēļu uzzināsit, kādi būtiski notikumi pirms 100 gadiem tuvināja Latvijas valsts proklamēšanu. Faktus un to kontekstu skaidros Latvijas Kara muzeja vēsturniece Barba Ekmane

Iespēja 1918. gada 18. novembrī nodibināt Latvijas valsti neradās tukšā vietā un vienā dienā — tā bija konkrētu notikumu un noteiktu personu izdarīto izvēļu rezultāts. Atskaites punkti, no kuriem sākt ieskatīties šajā procesā, var būt dažādi, bet mēs sāksim ar 1917. gada novembra notikumiem, kas noveda pie varas maiņas Krievijā, novēršoties no iespējas veidot demokrātisku Krievijas republiku. Tas nozīmē — vairs nebija iespējams īstenot pēc Februāra revolūcijas (1917. gada 12. martā jeb 27. februārī pēc vecā stila) arvien biežāk dzirdamo lozungu «Brīva Latvija brīvā Krievijā». Latviešiem atlika divas izvēles — darboties kopā ar Krievijas lieliniekiem vai meklēt iespējas veidot savu valsti.

Pirmā pasaules kara laikā vācu karaspēks pakāpeniski okupēja tobrīd Krievijas impērijas sastāvā ietilpstošo Latvijas teritoriju. 1917. gada 1. septembrī atsāktajā uzbrukumā vācu rokās dažas dienas vēlāk krita arī Rīga. Kara gados aptuveni 800 000 Latvijas iedzīvotāju bija pametuši Latviju — devušies bēgļu gaitās vai kā strādnieki evakuēti uz Krieviju kopā ar rūpnīcu iekārtām. Politiskās pārmaiņas Krievijā 1917. gada pavasarī — cara Nikolaja II atteikšanās no troņa un tam sekojošais mēģinājums veidot demokrātisku valsts pārvaldi — noveda Krieviju pie varas sašķeltības. Šajā laikā ieviestā vārda, preses un pulcēšanās brīvība gan deva iespēju dibināt jaunas un legalizēt agrāk izveidotās partijas un sabiedriskās organizācijas, taču šo pašu brīvību rezultātā arvien lielāku ietekmi gan armijā, gan sabiedrībā guva lielinieki, kuri savā labā prata izmantot cilvēku neapmierinātību ar ieilgušo karu un ekonomiskajām grūtībām.

Līdzīgi procesi norisinājās arī latviešu sabiedrībā. Darbojās virkne pilsonisko partiju, kas sākotnēji par savu mērķi izvirzīja Latvijas autonomiju, bet vēlāk izveidoja apvienības, kas autonomijas ideju attīstīja līdz mērķim dibināt neatkarīgu Latvijas Republiku.

Taču lielinieku propaganda atrada dzirdīgas ausis arī latviešu vidū, tajā skaitā latviešu strēlnieku pulkos, jo strēlnieki pārdzīvoja neveiksmes frontē un redzēja, kādu postu karš ir izraisījis arī karadarbības neskartajā Latvijas daļā.

1917. gada 7. novembrī (25. oktobrī pēc vecā stila) Petrogradā notika viens no svarīgiem pagrieziena punktiem mūsu reģiona vēsturē — bruņots apvērsums Krievijas Komunistiskās (lielinieku) partijas izveidotās Kara revolucionārās padomes vadībā. Ieņēmuši Krievijas Pagaidu valdības mītni Ziemas pilī, lielinieki paziņoja, ka vara Krievijā pāriet jaunas valdības — Tautas komisāru padomes — rokās.

Tajā laikā vēl vācu karaspēka neokupētajā Latvijas daļā — Ziemeļvidzemē — varu uzurpēja 12. armijas Kara revolucionārā padome. Pakļaujoties tās pavēlēm, vairāki latviešu strēlnieku pulki līdzdarbojās lielinieku varas nodibināšanā šajā teritorijā.

1917. gada 11. novembrī lielinieku valdība publicēja piedāvājumu visām karojošajām valstīm nekavējoties sākt sarunas par «taisnīgu un demokrātisku mieru».

Atsaucība no citu valstu vadītājiem gan šim aicinājumam nesekoja. Pati Krievijas armija tobrīd jau bija zaudējusi lielu daļu no savām kaujas spējām, jo lielinieki kopš pavasara pielika lielas pūles un ieguva nozīmīgu ietekmi karavīru vidū, aicinot viņus necīnīties par «zemniekiem un strādniekiem svešām interesēm». Karavīri aktīvi iesaistījās politiskajās norisēs, disciplīna karaspēkā sasniedza kritiski zemu līmeni.

Tas attiecās arī uz latviešu strēlnieku pulkiem. 1917. gada 12. novembrī jau piecas dienas bija turpinājušies virsnieku aresti vairākos latviešu strēlnieku pulkos. Lielinieki viņus apsūdzēja kontrrevolucionārismā.

1917. gada 15. novembrī Cēsīs lielinieki ieņēma vietējo tipogrāfiju un ieviesa cenzūru tur drukātajos prese izdevumos, kā arī aizliedza tirgot Valkā iespiestos laikrakstus — Latviešu zemnieku savienības izdevumu Līdums un Latvju kareivju nacionālās savienības izdevumu Laika Vēstis. Vietējie vārda brīvības aizstāvji jauno varu nodēvēja par «lielinieku diktatūru».

Notiekošais Ziemeļvidzemē vairoja iedzīvotāju bažas par nākotni, tajā skaitā iespējamo badu jau tuvākajā laikā — arvien grūtāk bija nopirkt miltus un citus produktus, jo tirgotāji paaugstināja cenas, cilvēki centās uzkrāt lielāku produktu daudzumu, gaidot, kas notiks tālāk.

Frontes līnija starp Vācijas un Krievijas armijām Latvijā 1917. gada oktobrī