26.jūlijā Saskaņas Centra Premjera kandidāta Nila Ušakova vadītā Rīgas dome apstiprināja Riga fertilizer terminal celtniecību Kundziņsalā. Zaļo Zemnieku Savienības vadītā Vides Ministrija ir kosmiskos ātrumos izdevusi visus nepieciešamos dokumentus un atļaujas šī projekta virzībai.
Hirosima – “mazulis”.
Bumbas jauda – 13 līdz 18 kilotonnas TNT, tips – atombumba, izgatavošanas gads:1945.
Eksplozijas datums: 1945. gada 6.augusts, bojāgājušie 130.000-150.000. Iemesls – svešas valsts karadarbība.
Nagasaki – “resnulis”.
Bumbas jauda – 21 kilotonna TNT, tips – atombumba, izgatavošanas gads: 1945.
Eksplozijas datums: 1945. gada 9.augusts, bojāgājušie 39.000. Iemesls – svešas valsts karadarbība.
Rīga – “Riga Fertilizer terminal”.
Bumbas jauda – 21 kilotonna TNT, tips – amonija nitrāta, izgatavošanas gads: 2013 (plānotais)
Eksplozijas datums: negadījums nav noticis. Bojāgājušie: paaugstināts negadījuma(eksplozijas) risks, negadījums nav noticis.
Bumbas izgatavošanas iemesls: nesaprotams.
RFT bumbas jauda iegūta ņemot vērā ASV armijas novērtējumu amonija nitrātam pret TNT, kā 0,42.
Riga Fertilizer Terminal.
Projekta ietvaros 5 kilometru attālumā no Vecrīgas plānots novietot 50 tūkstošus tonnu sprāgstvielas. Šī sprāgstviela ir amonija nitrāts (ķīmiskā formula NH4NO3). TNT ekvivalenta izteiksmē – 21 kilotonna jaudas(vairāk kā Hirosima, tikpat cik Nagasaki).
Partijas Saskaņas Centrs vadītā Rīgas Dome apstiprinājusi projektu, kas paredz atļaut pārkraut aptuveni 1 miljonu tonnu amonija nitrāta gadā, paredzot atļauju uzglabāšanai līdz 50.000 tonnām, līdz 20 dienām.
Tas ir bīstami!
Jūtot, ka iespējams viss nav tik spoži svētdien 11. septembrī NRA.LV portālā parādījās ziņa, kur cita starpā tiek minēts, ka drošības pasākumu kopums garantē termināļa drošību tā ekspluatācijas laikā.
Stāvvieta pēc sprādziena 400 metrus no sprādziena. Sprādzienā iesaistītas 2300 tonnas amonija nitrāta (22 reizes mazāks daudzums, kā Rīgā plānotais).(attēls no Wikipedia)
ASV vēsturē lielākā industriālā katastrofa, pēc kuras visā pasaulē ir ieviestas ārkārtīgi stingras normas amonija nitrāta pārvietošanā, uzglabāšanā un izplatīšanā ir saistīta tieši ar šo vielu. Bojāgājušo skaits pārsniedza 4000 cilvēkus. Iesaistīts bija 22 reizes mazāks daudzums amonija nitrāta, kā paredzēts uzglabāt Rīgā.
NRA.LV cita starpā ir minēts, ka paaugstinātā riska objekti SIA Woodisoon terminal atrodas tikai (!) 800 metru no ieplānotā objekta, un SIA Propāna Gāze tikai (!) 900 metrus. Attēlā pa labi redzams, kāds izskatās auto stāvlaukums sprāgstot tieši 22 reizes mazākam daudzumam šīs vielas. Vai apgalvojums, ka attālums ir pietiekams ir ticams, ja zinām ka Rīgā iespējamais sprādziens būs 22(!) reizes lielāks? Saskaroties ar tuvumā esošajiem naftas produktiem, kā arī ar gāzi sprādziena veidosies jauna sprāgstviela ANFO.
Portāls BNN.LV izsmeļoši apraksta jau notikušos incidentus ar amonija nitrātu šeit un šeit un šeit. Klusums citos masu medijos ir apdullinošs.
Naudu taisa riskējot ar mūsu dzīvībām un veselību.
OECD valstis (industriāli attīstīto valstu klubs) 2000. gadā kopā importēja tikai 1.6 miljonus tonnu šīs vielas. Amonija nitrāta tirdzniecība varētu plaukt un zelt, ja vien … kāds būtu ar mieru uzņemties milzīgo risku, kas saistīts ar šīs vielas transportēšanu, uzglabāšanu un pārkraušanu lielos apjomos.
2011. gada 26.jūlijā Saskaņas Centra vadītā Rīgas dome visu mūsu vārdā uzņēmās šos riskus, plānojot apkalpot 60% no amonija nitrāta OECD valstu 2000. gada importa!
Ar līdzvērtīgiem panākumiem, mēs varētu uzņemties arī apkalpot 60% pasaules kodolatkritumu aprites, vai citu līdzīgu, ienesīgu “biznesu”.
Tiesa, “investori” neriskē. Ko plāno darīt Dome pēc 2013. gada, kad plānots termināli nodot ekspluatācijā atliek tikai minēt. Iespējams Spānijas pludmale būs pietiekoši silta un pietiekoši tālu no Rīgas.
Mēs pārējie rīdzinieki ar saviem bērniem un vecākiem varēsim droši pavadīt savas dienas blakus bumbai ar laika degli. Tā laikam ir Saskaņas Centra daudzinātā sociālā politika. Starp citu, ja Jūs nedzīvojat Rīgā, bet dzīvojat blakus dzelzceļam pa kuru piegādā šīs kravas, tad sprādziena laikā Jūs – vienkārši iztvaikosiet.
Citur pasaulē aizliedz pat mazākus daudzumus.
Ir interesanti apskatīt kādu citu riska izvērtējumu – Bureau Veritas kopīgo atzinumu ar Austrālijas izrakteņu, sprāgstvielu un bīstamo kravu departamentu par 3 kravām amonija nitrāta, katra pa 2000 tonnām. Atļauja kravu pieņemšanai tika lūgta Esperances ostā, lūgumu pamatojot ar Austrālijas lauksaimniecības tābrīža ļoti akūto nepieciešamību pēc šīs vielas. Jāņem vērā, ka šī krava negāja uz kādu lielu ostu, bet uz pilsētu, kurā dzīvo tikai 9000! iedzīvotāju (gandrīz viena simtā daļa Rīgas). (atzinums šeit)
Atzinuma sliktākajā scenārijā tika paredzēts, ka negadījuma rezultātā indīgo gāzu mākonis sasniegs 11.5 (!) kilometru garumu. No cilvēkiem, kas trāpīsies šāda mākoņa ceļā dzīvību zaudēs vismaz 65% (fatality rate). Tas attiecas uz nieka 2000 tonnām (1/25 daļa no Rīga apjoma) amonija nitrāta.
Cik lielu mākoni var izveidot Rīgas ostā plānotie 50.000 tonnu un cik cilvēku var zaudēt dzīvību pilsētā ar 800.000 iedzīvotāju atliek tikai minēt. Lieki teikt, ka Bureau Veritas atzina šo kravu ievešanu par nedrošu un to aizliedza. Latvijā SIA “EKONS”, kas sagatavojis atzinumu uzskata, ka 50.000 tonnu būs droši.
Jautājums nav “vai sprāgs?”, jautājums ir “kad sprāgs?”
Amerikas Savienoto Valstu Vides Aizsardzības aģentūras (United States Environmental Protection Agency) atzinumā Nr.EPA 550-F-97-002d teikts – „Lielos daudzumos amonija nitrāta, pietiek ar atsevišķām lokalizētām vietām ar augstu temperatūru, kurām apkārt ir pietiekošs daudzums vielas, lai iniciētu liela daudzuma vielas eksploziju.”
Vienkāršāk sakot, ja pietiks amonija nitrāta (un 50.000 tonnu pietiks!), tad salīdzinoši vienkārši var izveidoties viena vieta, kur spiediena, piemaisījumu vai mehāniskas iedarbības rezultātā var sākties sprādziens, kurā tiks iesaistīta visa viela. 1 miljona tonnu pārkraušanas procesā, kas ir 60% no OECD 2000. gada importa gandrīz droši kaut kad izveidosies šādi apstākļi.
Situāciju neuzlabo, tas, ka pārkraušanas tehnoloģijās investēs Krievijas investori (Uralchem) ar Krievijā izkoptu attieksmi pret cilvēku dzīvību un drošību, un, ka projektam ir politikas un korupcijas piegarša, kas vienmēr ir priekšnoteikums traģēdijai.
Kad notiks traģēdija (un mūsu spēkos vēl to ir novērst), tad padomju labākajās tradīcijās noteikti tiks atrasts vainīgais mehāniķis, nevis vaina tiks atrasta lēmuma pieņēmējos – Saskaņas Centrā un ZZS. Lomu spēlēs milzīgā nauda, ko nopelnīs politiķi un tiem pietuvinātie biznesmeņi riskējot ar savu līdzpilsoņu dzīvībām un veselību.
TO nedrīkst pieļaut!
Šos lēmumus var apstādināt valdība un jaunā Saeima, tāpēc minimums ko var izdarīt, ir nobalsot par kādu partiju, kas nav Saskaņas Centrs vai Zaļo Zemnieku Savienība. Ja ko vairāk, tad pārliecināties, ka draugi, paziņas, ģimenes locekļi aiziet uz Saeimas vēlēšanām un nobalso par kādu no partijām, kas nav Saskaņas Centrs vai ZZS.
Bez šīm partijām valdībai nebūs iemesla un pamatojuma turpināt šāda veida projektu.
P.S. Tomēr mediju klusēšana un cilvēku vienaldzība ir apdullinoša.
Komentāri (24)