Daudzi “progresīvie” politkorektie Rietumu intelektuāļi vaino universitātes par to, it kā kultūrvēsturiskajā Homera, Akvinas Toma, Šekspīra un Einšteina izpētē, tiekot iemūžināta “Dead white males” vara pār “dzīvajām sievietēm” un minoritātēm.
Ir maldīgi domāt, ka mākslas, literatūras un mūzikas darbi pieder tikai tiem, kas var izsekot, ka viņu senči ir to autori. Vai tad tikai ebrejiem ir tiesības uz Veco Derību? Vai tad tikai grieķi var lasīt Platonu un Aristoteli? Angļu izcelsmes cilvēki labāk saprast Šekspīru? Itāļi labāk novērtēt Danti vai Leonardo da Vinči?
Neapšaubāmi, ka Rietumu kultūra ir svarīga visu rasu un tradīciju vīriešiem un sievietēm, jo īpaši tiem, kas dzīvo Rietumu sabiedrībā. Ievērojamais melnādainais intelektuālis W.E.B. DuBois atzina šo realitāti, kad viņš vairāk nekā pirms simts gadiem rakstīja: “Es sēžu blakus Šekspīram, es eju roku rokā ar Balzaku un Dimā, kur smaidoši vīrieši un sievietes sveic viens otru un defilē zeltītās zālēs… Es aicinu Aristoteli un Aureliju – un viņi visi nāk pretī. Lai draudzētos ar patiesību, man nav nepieciešams slēpties aiz priekškara.”
Ironiski, ka viens no “Dead white males“, kas paradoksālā kārtā joprojām ir modē gan radikāļu vidū ASV universitātēs, gan radikālajās kustībās Āzijā, Āfrikā un Latīņamerikā – ir Kārlis Markss.
Tiem, kas tagad nes marksisma lāpu, nav ne jausmas par viņu elka – Kārļa Marksa rasistiskajiem uzskatiem. Pārsteidzoši, ka pat ne-baltie un ne-Rietumu Marksa pielūdzēji un fani vienkārši neko nezina par to, ka Markss ar nicinājumu skatījās uz visām ārpus-Eiropas tautām un kultūrām.
Markss bija rabīnu pēcnācējs tēva un mātes līnijās, bet viņš bija nelokāms antisemīts. Viņa (gan pēc dažu kritiķu domām viņam piedēvētais) darbs “Pasaule bez ebrejiem” (A World Without Jews) tiek uzskatīts par Hitlera grāmatas “Mana cīņa” (Mein Kampf) iedvesmotāju.
Bet par viņa uzskatiem rasu jautājumos ir rakstīts pārsteidzoši maz, jo īpaši par to necieņu, ar kuru viņš skatās ne tikai uz visiem ne-baltajiem, bet arī uz veselām eiropiešu, īpaši slāvu tautu grupām.
Savā grāmatā “Kārlis Markss, rasists” (Karl Marx, Racist), Nataniels Veils (Nathaniel Weyl) raksta, ka 1860-tajos gados Markss izstrādāja veselu rasu hierarhijas tabulu savai privātai lietošanai, vērtējot vēsturiskos procesus. Savus pseidozinātniskos pamatojumus viņš atrada Pjera Tremo (Pierre Tremaux) darbos. Ar savu draugu un labdari, Frīdrihu Engelsu Markss aizgāja pat tik tālu, ka atbalstīja ideju iznīcināt slāvu tautas un Krieviju. Paradoksāli, bet Padomju Savienība oficiāli deklarēja sevi par marksisma valsti.
“Ne Markss, ne Engelss nebija internacionālisti” – raksta Veils. “Viņi neticēja visu rasu un tautu vienlīdzībai. Viņi iebilda pret to rasu un tautu, kuras viņi nicināja, tiesībām cīnīties par savu neatkarību. Viņi uzskatīja, ka tā saucamās “barbariskās” un “ne-vēsturiskās” nācijas, kas veido lielāko daļu cilvēces, nespēlē nekādu lomu vēsturē, un ka tas tām nav lemts pārskatāmajā nākotnē. Viņi domāja, ka tās ir šķērslis progresam, tās ir nevis vēstures veidotāji, bet tās objekti. Šādas tautas eksistē tikai tādēļ, lai spēcīgākās un attīstītākās valstis tās iekarotu un izmantotu. Dažām no šīm atpalikušajām tautām ir jāizzūd no zemes virsas.”
Markss aizguva no Hēgeļa ideju, ka dažas tautas, nācijas un rases ir “nevēsturiskas” (ahistoric). Tām nekad nav bijusi nekāda loma vēsturē un nekad nebūs – tāpat kā melnajiem āfrikāņiem. Vai arī tās ir tautas, kuru vēsturei nav nozīmes, jo tās palikušas iesaldētas tajā civilizācijas līmenī, ko cilvēces jau atstājusi pagātnē.
“Politisku iemeslu dēļ Markss un Engelss publiski izlikās par nēģeru draugiem” – raksta Veils. “Bet savos personiskajos uzskatos tie nicināja visu melno rasi, melnādainos salīdzinādami ar dzīvniekiem, identificējot ar “idiotiem” un savā privātajā sarakstē vienmēr lietodami aizvainojošas iesaukas.” Reiz Markss kādu kreolu nosauca par “gorillas pēcnācēju.”
Markss pat aizstāvēja verdzību Ziemeļamerikā. Kad Prudons (Pierre-Joseph Proudhon), vadošais Francijas sociālistu domātājs, publicēja grāmatu ar nosaukumu “Filozofijas nabadzība,” Markss indīgi to nosauca par “Nabadzības Filozofiju” (1874). Prudons bija par vergu emancipāciju ASV. Markss uz to atbildēja: “Bez verdzības Ziemeļamerika, visprogresīvākā valsts, pārvērstos par patriarhālu valsti. Noslaukiet Ziemeļameriku no kartes, un saņemiet anarhiju, pilnīgu mūsdienu komercijas un civilizācijas sabrukšanu. Atceliet verdzību, un Amerika tiks izdzēsta no tautu kartes.”
Vēl pat 20. gadsimta sākumā ASV sociālisti pievienojās Marksa rasistiskajiem viedokļiem. 14 septembrī 1901.g. “SOCIAL DEMOCRATIC HERALD” apraksta melnos kā ļaunas būtnes, kas blandās bez darba un “izvaro sievietes un bērnus.” 31 maijā 1902.g. Viktors Bergers, viens no Sociālistiskās partijas līderiem, raksta, ka “nav nekādu šaubu, ka nēģeri un mulati pieder zemākai rasei.”
Paradoksāli, ka visizcilākais baltais cilvēks, kuru joprojām “daudzveidības” dēļ vienmēr iekļauj mācību programmās daudzās augstskolās, ir liekulis Kārlis Markss.
Markss arī atbalstīja Eiropas imperiālismu Āzijā, jo viņš uzskatīja, ka Āzijas kultūras nav spējīgas uz vēsturisko attīstību bez Eiropas iniciatīvas. Ķīnu un Indiju viņš sauca par “pusbarbariskām – puscivilizētām” valstīm, kurām “nebija vēstures vispār, vismaz cilvēces vēsturē.”
Marksa kolēģis Frīdrihs Engelss bija ne mazāk rasistisks savos uzskatos. Kad viņš uzzināja, ka Marksa znots, kuram bija daži āfrikāniski sejas vaibsti, kļūvis par sociālistu kandidātu tajā apgabalā, kur atrodas Parīzes zoodārzs, Engelss sacīja: “Kā melnādainais, viņš ir tuvāk dzīvnieku valstij, tāpēc ir vispiemērotākais kandidāts, lai pārstāvētu šo rajonu.”
Vai tā nav vēstures ironija, ka, ņemot vērā Marksa rasismu, viņš paliek ārpus kritikas pat no ne-baltajiem un no ne-eiropiešiem, pret kuriem viņš juta tādu riebumu?
Vienīgā neapstrīdamā vēstures mācība ir tāda, ka no tās nemācās. Ir pienācis laiks pievērst uzmanību pagātnei, nevis atkārtot kļūdas. Nedarīt par varoņiem tos, kuri pelnījuši nosodījumu. Kārļa Marksa gāšana no pjedestāla tam būtu labs sākums.
Pēc Alan Brownfeld raksta: Want to Bash A Dead, White Male? Try Karl Marx!
„Dead white males” ir nicinošs apzīmējums Rietumu civilizācijas ievērojamākajiem cilvēkiem, to plaši lieto kultūrmarksistiskie un cita veida kreisie liberāļi, uzbrūkot tradicionālām vērtībām.
Komentāri (35)