Par Pelēkajām zonām un derīgajiem izrakteņiem • IR.lv

Par Pelēkajām zonām un derīgajiem izrakteņiem

27
jautajums_4

Pēdējo mēnešu notikumi man ir likuši sākt interesēties par lietām, pa kurām man ir bijis tikai vispārīgs ieskats. Un viena no šādām lietām ir tā saucamās pelēkās teritorijas vai zonas- pašpasludinātas valstis, kurās nav starptautiski atzītas- kas tas ir realitātē un kā tas praktiski izpaužas. Un es veicu mazu pētījumu interneta neizsmeļamajos krājumos, meklējot kādas  kopsakarības, raksturīgas pazīmes, zīmīgas līdzības… Meklējot algoritmu. Un dažas sakritības man šķita ievērības vērtas…

Strīdīgās teritorijas

Tādu pasaulē pietiek. Piemēram:

–        Jau 300 gadus Spānija pretendē uz Gibraltāru, ko par savu uzskata briti;

–        Indijas štata Kašmira ziemeļu daļu  par savu uzskata Pakistāna, kur pamatā ir 1947.gada britu Indijas sadales procesa nianses;

–        Argentīnas militārais konflikts ar Lielbritāniju par Folklendu salām;

–        teritoriālais strīds ir iemesls, kāpēc joprojām nav noslēgts miera līgums starp Krieviju un Japānu.

Krima

Visnopietnākie ir strīds par teritoriju uz kuru pretendē līdzīga statusa valstis-abas atzītas ANO. Kā pašlaik Krievija un Ukraina par Krimu, kura tagad de facto ir Krievijas teritorija, bet de jure Ukrainas… Un ir ļoti, ļoti maz ticams, ka Ukraina pārskatāmā nākotnē atteiksies no pretenzijām uz Krimu, un vēl mazāk ir ticams, ka Krievija, vienalga ar Putinu vai bez, atdos to atpakaļ. Tāpat var droši apgalvot, ka starptautiskā sabiedrību Krimas okupāciju neatzīs. Un tas radīs bezgala daudzas un dažādas problēmas Krimas, kā visu strīdīgu teritoriju, iedzīvotājiem.

Problēmas būs jau ar robežas šķērsošanu, jo oficiāli šādas robežas vienkārši nebūs, Ukraina , lai ar darbībām neatzītu okupāciju, neparakstīs nekādas vienošanās par robežšķēršošanas punktiem. Līdz ar to problēmas ar pārvietošanos nebūs tikai Ukrainas pilsoņiem, kā Gruzija ļauj šķērsot Abhāzijas un Dienvidosetijas robežas tikai saviem pilsoņiem, bet ārzemnieki no Abhāzijas teritorijas Gruzijā ielaisti netiek.

Dzelzceļa pārvadājumi uz Krimu caur Ukrainas teritoriju jau ir apturēti, līdz ar to vienīgais transports ir caur Kerčas šaurumu-pašlaik prāmji, varbūt uzcels to zelta tiltu.

Ar aviosatiksmi arī ir problēmas, jo Krimas gaisa telpa de jure ir Ukrainas, un tas nozīmē, ka aviosabiedrības, kas lido uz neatzītajām teritorijām nonāk zem starptautiskajām sankcijām. Uz Abhāziju, piemēram, krievi joprojām nelido. Izņēmums esot Ziemeļkipra, uz kuru turku mazās aviosabiedrības lido, izņemot Turkish Airlines, kas to nedara, lai nezaudētu iespēju veikt starptautiskos reisus. Līdz ar to lidojumus uz Krimu varēs veikt tikai Krievijas iekšzemes aviolīnijas- cik redzēju, pašlaik par ticamāko pārvadātāju prognozē Groznijas aviolīnijas-ar 6 veciem JAKiem…

Un grūtības ar transportu, tas ir tūristu loģistiku, var būt liktenīgas jebkuram kūrortam… Par katastrofālu saldūdens trūkumu pat neminēšu… Tur drīz būs tuksnesis.

Bet, cik sapratu, tad problēmas var parādīties visdažādākajās, pat pilnīgi negaidītās, praktiskās dzīves jomās un sfērās. Piemēram, izglītības dokumentu, notariālo darbību, īpašumu tiesību un dokumentu, pat laulības reģistrācijas vai šķiršanas fakta un dokumentu atzīšanā ārpus Krievijas robežām, tāpat Krimas tiesu lēmumu likumība. Un kādas nopietnas investīcijas var ienākt teritorijā, kur viss ir apšaubāms. Turklāt pašlaik ir pilnīga pāreja no vienas valsts likumiem uz citas, kas radīs absolūtu juridisko haosu- kaut vai Ukrainā ir atcelts obligātais karadienests, bet Krievijā tas ir spēkā.

Bet ja  Krimas iedzīvotājiem tagad ir divi likumu komplekti ,de jure un de facto, pēc kā dzīvot, tad viņiem tomēr ir no kā pensijas, medicīnisko aprūpi un tiesiskās aizsardzības sistēmu prasīt- ir zināma kārtība.  Bet Krievijai šīs pasākums ļoti, ļoti dārgi izmaksās…. Krievu Forbes, bija saskaitījis, ka 2013.gadā Ukrainas dotācijas Krimai uz vienu iedzīvotāju (15200 rubļu- 320EUR) pārsniedza 2014.gada Krievijas dotācijas Čečenijai (14750 rubļu-310 EUR). Un Krievijai vēl būs jāatrisina ūdensapgādes un transporta problēmas, kas nebūs ne vienkārši, ne lēti. Turklāt Krimā praktiski nav uzņēmu, kuri būti nopietni nodokļu maksājumu donori reģionu budžetos, tas būs parazitējošs ekonomikas reģions.

Neatzītās republikas

Un tas varbūt ir iemesls, kāpēc parasti Krievijas interešu reģionā izveidojas tā saucamās neatzītās republikas… Teritorijas bez tiesiskuma un likuma, kur vienīgais arguments ir brutāls spēks un kalašņikovs. Principā, kriminālo bandu pārvaldīta pasaule. Krievijai tas ir  lēti, atbildības nekādas, starptautisko skandālu un sankciju nekādu, finansiālā apgrūtinājuma nav, bet kas par ekonomiskajiem ieguvumiem… Praktiski visās šajās pelēkajās zonās ir nopietnas derīgo izrakteņu atradnes… Zelts un alumīnijs…

Piedņestra

Absolūti dominē Krievijas kapitāla ( Ališera Usmanova) metalurģiskie un energouzņēmumi, kas principā ir vienīgais Piedņestras ienākumu avots. Un kā nu ir, tā iztiek, jo kam pasūdzēties jau nav. Nabadzība.

Kalnu Karabaha

Toni nosaka S. Povarenkina kalnrūpniecības kompānija, kas iegūst tur varu un zeltu…

Tadžikistāna

Ir izvietots vislielākais Krievijas militārais kontingents ārpus Krievijas Federācijas. Jo tur ir alumīnija ražošanas gigants „Тадаз” – lielākā alumīnija rūpnīca Eirāzijā, ko apsargā līdzās rūpnīcai izvietotā 201mā Krievijas kara bāze.

Dienvidosetija

Iedzīvotāji – 90 tūkstoši, bet… Tur ir ievērojamas svina-cinka rūdas raktuves.

Abhāzija

Iedzīvotāji-220 tūkstoši, kas pārtiek no ienākumiem no mežu izciršanas. Bet te stratēģiski  svarīgs varētu būt teritorijas novietojums.

 Sīrija

Lai gan Sīrija ir bloķēta ar starptautiskajām sankcijām, tomēr tas nav traucējis Tjumeņas «Роснефтегазстрой» zem nelielu urbšanas darbu piesega izvest vairāku miljardu dolāru programmu krievu-sīriešu kopīgo uzņēmu izveidē. Krievu internetā gan tika baumots, ka vietējie (sīrieši) uzskatot, ka 1/3 no investīcijām esot atgriezta Maskavai, kā «самой высокой благодарности» zīme.

Vispār šīs pateicības zīmes esot raksturīgas Krievijas investīciju programmām. Līdz ar to Krimas investīciju projekti tiešām finansiāli solās būs iespaidīgi… Zelta tilti tiešā un pārnestā nozīmē.

Krievijas ekonomisko interešu agresīva ekspansija ir raksturīga arī separātiskajām tendencēm Ukrainas dienvidaustrumu reģionos.  Dombass (Doņeckas  un Luganskas rajoni) ir vēsturiskas ogļu ieguves vietas, bet labākie slāņi ir izstrādāti jau PSRS laikos, raktuves ir vecas un nerentablas. Tomēr ir parādījusies informācija par ģeoloģisko izpēti, kas liecina par plašām slānekļa gāzes atradnēm šajā reģionā, ar centru tieši Slavjanskā. Kur pašlaik notiek visniknākās kaujas…Un ir tik vilinoši paņemt visas dabas bagātības, neriskējot ar starptautiskajām saistībām un neuzņemoties nekādas sociālas saistības pret iedzīvotājiem. Jo pensijas maksāt ir tik dārgi!

Krievija ļoti agresīvi arī piesaka savas  tiesības uz derīgo izrakteņu atradnēm Arktikā, kur tas robežojas ar reālu ekoloģisko katastrofu.

Nu it kā Latvijai nebūtu par ko baidīties,  jo derīgo izrakteņu nav, bet… Tie nesenie izteikumi par iespējamajām niķeļa atradnēm… Kas mainīšot mūsu nākotni… Varbūt niķeli Kurzemes hercogs piedāvā Krievijai apmaiņā pret tiesisko neaizskaramību un mazu daļiņu metāla ieguves konsorcijā…

 

 

Komentāri (27)

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu