Kurās galvās jānotiek ''klikšķim''? 2.daļa • IR.lv

Kurās galvās jānotiek ”klikšķim”? 2.daļa

16
andrejslucans

Vērtību uzskaitē tomēr ir piemirsta viena būtiska  vērtība, bez kuras nebūtu Latvijas valsts – nacionālā  pašapziņa, kas ir neatkarības un latviešu tautas pašnoteikšanās tiesību vēlmes iniciētāja un piepildītāja, kas  vienīgā var būt garants – sargātāja un pareizā ceļa rādītāja cauri gadsimtiem. Nacionālā pašapziņa bija lielākais ienaidnieks visiem Latvijas okupantiem un tāds ir palicis arī mūsdienu valstisko un biznesa impēriju atbalstītājiem un veidotājiem.      

Cenšoties iespējami objektīvi vērtēt Latvijas tautas darba rezultātus pēc neatkarības atjaunošanas, neesmu tik optimistisks. Latvijas tautas gaidāmos lēmumus un rīcību (vēlēšanās, referendumos, attieksmē pret ‘’zaļajiem cilveciņiem’’ u.tml.) sagaidu bažīgi piesardzīgi, bet atsevišķos uzstādījumos pat kā izšķirīgu apdraudējumu : kaut tikai pieņemtu pareizo lēmumu! Tāds piemērs bija referendums par valodu vai ‘’Saskaņas centra’’ pielaišanas pie koalīcijas veidošanas iespēja. Negribot jājautā : ko domā Latvijas tauta, kādi ir tās mērķi, vai tā ir spējīga lemt latviešu tautas interesēs un nodrošināt tai pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem?                          

 Man nav iebildumu pret latviešu tautai un Latvijas valstij lojāliem cittautiešiem, un tomēr, par pamatotu uzskatu vēlmi un prasību uzzināt : cik lojāli ir pirmskara pilsoņi cittautieši, cik uzņemtie jaunpilsoņi un cik viņu ir?    

Lai runā skaitļi. 2012.g. 18.02. referendumā ‘’Pret’’krievu valodu kā otro valsts valodu nobalsoja 821 722 (75%) Latvijas pilsoņi un ‘’Par’’ – 273 347 (25%) Latvijas pilsoņi.  No 320 650 (100%) referendumā piedalījušajamies Latvijas pilsoņiem cittautiešiem ‘’Pret’’nobalsoja (320 650 – 273 347) 47 303 jeb 15%.  Šos 15% par latviešu nācijas interesēm ‘’Pret’’balsojušos var uzskatīt par latviešu tautai un Latvijas valstij lojāliem un vajadzīgiem, bet nevar uzskatīt par’’vairākumu’’, kā tas bieži tiek apgalvots. Turpretī 85% pret latviešu nācijas interesēm ‘’Par’’ balsojušos nevar uzskatīt par latviešu tautai, Latvijas valstij lojāliem, vajadzīgiem, vai cerēt, ka viņi tādi kļūs.  Šis bija lojalitātes apliecināšanai izšķirošs balsojums – Latvijas tautas tests.                           

Diskutējot par lojalitāti, jāatgriežas pie līdz 2012.gadam pilsonībā uzņemtajiem 137 943 (100%) jaunpilsoņiem : cik lojāli tie ir latviešu tautai un Latvijas valstij,  ja ‘’Pret’’ krievu valodas uzspiešanu nobalsoja tikai minētie 47 303 (15% ) pilsoņi cittautieši, ieskaitot vecpilsoņus? Kur meklējami cēloņi?               

Atbildi var saskatīt bezprecedenta pilsonības piešķiršanas konveijera –  pilsoņu skaita  palielināšanas  tempa kā pašmērķa – darbā.   Fakti liecina, ka latviešu iecietība pret rusifikācijas tendencēm nav bijusi atbilstoša un nav attaisnojusies. Jau pašu potencionālo jaunpilsoņu sapratne, ka pilsonības iegūšana nodrošinās krievvalodīgo tiesības uz krievisku vidi, atbilstoši savai mentalitātei,  ir pretrunā latviešu nācijas tiesībām uz savu valsti un netraucētu attīstību, un kā tāda ir absurda. Ir pilnīgi nepieņemami,  ka jaunpilsoņi, kuriem kaut kur pasaulē ir sava etniskā valsts, iegūstot Latvijas pilsonību, būtu tiesīgi  veidot savai mentalitātei un identitātei akceptējamu citādu valsti uz latviešu tautas un Latvijas valsts iznīcināšanas rēķina.                                                                                                          

No teiktā izriet, ka pašreizējā Latvijas tauta negarantē latviešu tautas izdzīvošanu un attīstību cauri gadsimtiem. Nelabojot integrācijā pielaistās rupjās kļūdas, katras turpmākās vēlēšanas un referendumi latviešu tautai var kļūt eksistenci apdraudošs notikums, ar neprognozējamām sekām.                         

Mūsu valsts tika dibināta, par pamatu ņemot Latvijas Tautas politisko platformu, kas iemieso pilnīgu politisko vienotību. Toreiz, pretstatā etnogrāfiskam jēdzienam ‘’latvju tauta” tika noslēgta vienošanās – Satversmē lietot politisko jēdzienu ‘’Latvijas tauta”. Šodien atsaukšanās uz  1922.g. Satversmes 2.pantu, ka : ‘’ Latvijas suverenā vara pieder Latvijas tautai’’, ko saprotam kā lemttiesīgo pilsoņu kopuma (latviešu un cittautiešu pilsoņu) varu, nav adekvāta 50 okupācijas gadu un 20 atgūtās neatkarības gadu radītajai situācijai.  1925. g. latviešu bija 73,4%, ar tendenci pieaugt līdz 81% 1940.g. Latviešu tautai noteikt savu nākotnes redzējumu cittautieši būtiski ietekmēt nevarēja, latviešu tauta nejutās apdraudēta un sev piemītošajā iecietībā (tolerancē) varēja atļauties sevi identificēt ar Latvijas tautu, tā demokrātiski dodot tiesības lemt par savu nākotni arī pilsoņiem cittautiešiem.                      

 2014.gadā situācija ir atšķirīga. Latviešu tauta ir apdraudēta! Salīdzinājumam – trīspadsmit ES dalībvalstīs pamatiedzīvotāji  ir virs 90% un tikai trijās – Spānijā, Igaunijā un Latvijā – zem 75%. Pārējās virs 75% – 90%.     

 Šodien, ar 59,5% īpatsvaru, latviešu pašnoteikšanās tiesības ir apdraudētas  un savu nākotni veidot,  paļaujoties uz Latvijas tautas (latviešu un cittautiešu pilsoņu) balsojumu, nevar un nedrīkst, taču uz to mūsdienās neargumentēti un neatlaidīgi aicina gan deputāti, gan valsts vadītāji, gan demokrātiskā pasaule, kura latviešu tautas problēmās ir nekompetenta. Saeimas deputāti savā darbā ir neadekvāti okupācijas rezultātā radītajai latviešu tautu apdraudošajai situācijai.  Turpinoties augšminētajai integrācijai, var izveidoties apstākļi, kur latviešu tauta’’demokrātiski’’ nebūs spējīga sevi aizsargāt no Latvijas tautas lēmumiem, kas būs pretrunā latviešu tautas interesēm.                                                               

Latvijas Satversmes preambula sākas ar skaidrojumu, ka : ‘’1918.gada 18.novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām’’, ar uzdevumu un mērķi,’’ lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem’’,  bet preambulas turpinājumā visas latviešu tautas lēmējtiesības tiek deleģētas Latvijas tautai, tā nonākot pretrunā ar iepriekš norādīto realitāti, kur 25% Latvijas pilsoņu balso pret latviešu tautu. 

 

Komentāri (16)

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu