Dati par augstskolu skaitu ir graujoši

Lauris Vīksne, F64
I.Vanaga
Print Friendly, PDF & Email

Eiropas Sociālā fonda projekta ietvaros šogad veikta augstskolu izvērtēšana, pēc kuras rezultātiem veikts aprēķins, ka Latvija problemātiskām un nekvalitatīvām studiju programmām tērē ap 6 miljoniem latu gadā. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) Roberta Ķīļa vadībā turpina vērtēt un analizēt, kā nākotnē šādu situāciju nepieļaut.

Latvija ir Eiropas Savienības valsts, kurā ir vislielākais augstskolu skaits proporcionāli iedzīvotāju skaitam valstī – 13,5 augstskolas uz vienu miljonu valsts iedzīvotājiem. Pat Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), kur ir viens no vislielākajiem augstskolu skaitiem pasaulē, proporcionāli iedzīvotājiem šis rādītājs ir mazāks – 8,8 augstskolas uz vienu miljonu valsts iedzīvotājiem. Protams, tai skaitā, arī mūsu kaimiņvalstīm Lietuvai un Igaunijai attiecīgi 3,8 un 10,6 augstskolas uz vienu miljonu iedzīvotājiem.

Šobrīd,  Latvijas demogrāfiskā situācija un pārmērīgais augstskolu skaits  neļauj, kā arī  pārskatāmā nākotnē neļaus nodrošināt pietiekamu  skaitu studējošo vienlīdz visās augstskolās.

Šādu ainu rāda statistika par studējošo skaitu proporcionāli augstskolu skaitam, Latvijā ir vismazākā augstskolās studējošo iedzīvotāju proporcija – vidēji vienā augstskolā studē ap 3,5 tūkstošiem studentu, turpretī dati par attīstītākajām Eiropas valstīm, kurās ir vēl lielāks kopējais augstskolu skaits, kā Vācijā, Francijā, rāda, ka studējošo skaits vidēji uz vienu augstskolu pat desmitkārtīgi pārsniedz Latvijas rādītājus. Arī kaimiņvalstī Lietuvā augstskolās studējošo proporcija uz augstskolu skaitu ir gandrīz piecas reizes lielāka nekā Latvijā. Šie dati būtiski liek apšaubīt lielā augstskolu skaita nepieciešamību un jāsecina, ka augstskolu skaits Latvijas mērogam ir pārāk liels un to uzturēšana Latvijas nodokļu maksātājiem – pārlieku liels slogs. Kopumā Latvijā ir 56 augstākās izglītības iestādes no kurām 32 ir augstskolas un 24 koledžas.

Ir saprotams, ka, tik lielu daļu savu maksāto nodokļu ieguldot augstākajā izglītībā, sabiedrība un arī Izglītības un zinātnes ministrija sagaida lielāku atdevi no augstākās izglītības sektora. Un tomēr, kopš pastiprināta uzmanība tiek pievērsta izglītības reformu nepieciešamībai, augstskolās ir konstatēti virkne pārkāpumu, kas liek apšaubīt caurskatāmību to darbībā kopumā un arī finanšu izlietojumā.

Jau kopš 2003.gada ir stājušies spēkā grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību, kas nosaka nepieciešamību līdz tekošā gada 1.augustam valsts augstskolu mājas lapās publicēt pārskatu par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu augstskolās par iepriekšējo gadu. Tātad pašlaik augstskolu mājas lapās būtu jābūt pieejamai informācijai par 2011.gada budžetu. Ar Likumu saistītie Ministru kabineta noteikumi Nr.413 regulē arī pārskata saturiskos jautājumus, taču septembrī no 12 pārskatītajām valsts augstākās izglītības iestāžu mājas lapām šādi publiskie pārskati ir atrodami vien trijās, pārējās publiskie pārskati vai nu nav atrodami vai ir atrodami tikai par 2010.gadu. Nesaprotama ir tendence nepubliskot finanšu līdzekļu izlietojumu, kas būtībā ir valsts budžeta līdzekļi no Latvijas nodokļu maksātājiem. Rodas jautājums, kāpēc augstskolas nenodrošina sabiedrībai saprotamu savu līdzekļu  izlietojuma publiskošanu?

Vēl viens pārkāpums, kas augstskolu darbībā konstatēts, ir studentu pašpārvaldēm novirzīto dotāciju apmēru neatbilstība normatīvajos aktos noteiktajam. Augstskolu likuma 53. panta 4. punkts nosaka: Augstskolas un koledžas vadības institūciju pienākums ir atbalstīt un sekmēt studējošo pašpārvaldes darbību. Studējošo pašpārvaldi no augstskolas vai koledžas budžeta finansē apmērā, kas nav mazāks par vienu divsimto daļu no augstskolas vai koledžas gada budžeta. Tomēr, Lursoft apkopotā informācija par studentu pašpārvalžu budžetiem liecina, ka dotācijas to darbībai tiek piešķirtas ievērojami mazākos apmēros nekā 1/200 daļu augstskolas kopējā budžeta, kā to nosaka normatīvie akti.

Lai uzlabotu augstskolu darbību Latvijā un palielinātu to darbības caurskatāmību, nepieciešamas būtiskas reformas. Pirmie nozīmīgie soļi jau ir sperti – Ministru kabinets ir apstiprinājis Augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas noteikumus, kas paredz turpmāk augstākās izglītības iestādes novērtēšanu veikt atklātā konkursā izvēlētai institūcijai, nevis Augstākās izglītības padomei, kuras sastāvā ir arī pašu akreditējamo augstskolu rektori.

Aicinājums augstākās izglītības iestādēm pašām būt aktīvākām savas iekšējās vides sakārtošanā, savstarpējā sadarbības stiprināšanā un būt drosmīgākām arī nepopulāru lēmumu pieņemšanā. Augstākajā izglītībā risināmo jautājumu loks ir ārkārtīgi plašs, tāpēc būtisks ir konstruktīvs dialogs starp  iesaistītajām pusēm. 

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu