„Apsveicu, tev ir Aspergera sindroms!” (Tony Attwood) - 2.daļa • IR.lv

„Apsveicu, tev ir Aspergera sindroms!” (Tony Attwood) – 2.daļa

30
Lauris Vīksne, F64
Vita

Lasot Tony Attwood Aspergera sindroma rokasgrāmatu, atrodu skaidrojumus ne vienai vien no savām īpatnībām, par kurām līdz šim pat īsti nebiju aizdomājusies. Nē – diez vai es kvalificētos pilnai Aspergera sindromu diagnozei, bet ne viena vien rūtiņa diagnostikas formulārā būtu ieķeksēta. Kāpēc man ir dažkārt grūtības uzturēt acu kontaktu sarunas laikā? Ja sarunu biedrs ir pārāk intensīvs vai izvirzītais jautājums ir komplicēts – acu kontakts traucē koncentrēties. Tāpēc autistiski cilvēki nereti  sarunas laikā neskatās sarunu biedram acīs – vieglāk koncentrēties sarunai skatoties sienā vai kur citur.

„Personas ar Aspergera sindromu uztver normāli attīstītas personas kā sociālus fanātiķus, kuri pieņem, ka visiem jāvar komunicēt bez piespiešanās un ka visi, kas neprioritē vai nespēj sekmīgi sociāli komunicēt, ir kaut kādā veidā nepareizi un tāpēc būtu jāuzskata par muļķiem un labojamiem.”

Pašai ir nācies piedzīvot, ka neuztveru vai neprotu tulkot sociālus impulsus, kas ne reizi vien radījis rūgtus pārdzīvojumus – ir zaudēti draugi, sabojātas attiecības. Par to gan nācies aizdomāties, bet nu šķiet sāku saprast iemeslus.

Lasot grāmatu, saprotu, ka ikdienā neapzināti sekoju īpašai taktikai – jau iepriekš izskaitļoju paredzamo scenāriju noteiktam gājienam piemēram darbā. Ja izdevies pareizi paredzēt, viss ir labi, ja nē – tad atkarībā no pārsteiguma pakāpes – vai nu nogaidu līdz brīdim, kad situācija kļūst man prognozējama vai atsakos no ieplānotā izpildes. Šāda gatavība man nepieciešama piemēram, lai tikai sarunātu kaut ko ar citu kolēģi. Saasinātos gadījumos ir arī trešais iespējamais – tīri emocionāli sarežģītāks situācijas attīstības variants, par laimi vide darbā mēdz būt labvēlīga, kā arī paļaujos uz priekšniecību, kas uzņemas jebkuras problēmas risināšanu. Bet nemitīga intelektuāla spriedze ir ļoti nogurdinoša – cik vienkārši tomēr ir tiem normāli attīstītajiem, kuri var paļauties, ka viņu intuīcija un sociālā pieredze pasniegs pareizo reakciju īstā brīdī – „uz paplātes” . Man pēc parastas darba dienas gribas aiztaisīt mājās durvis un atslēgt ārpasauli – ja vēl varētu pie durvīm būt uzraksts – nepiederošiem ieeja aizliegta….  Attwood uzsver, ka arī tiem, kam ir Aspergera sindromu raksturojošās īpašības, bet kas nekvalificējas diagnozei, tomēr var ļoti palīdzēt rehabilitācijai domātie padomi.

Jo agrākā vecumā tiek konstatēts Aspergera sindroms, jo veiksmīgāka būs personas adaptācija sabiedrībā un mazinās iespēja attīstīties sekundārām psiholoģiskajām problēmām kā depresija, panikas lēkmes utml. Bet arī pieaugušajiem ir svarīgi agrāk vai vēlāk saprast, kas viņiem „kaiš” un kāda palīdzība ir iespējama. Attwood atzīmē, ka pēc publikācijām presē viņš saņem daudz informācijas no cilvēkiem, kas atpazinuši sevi aprakstos. Pāru terapeiti attiecīgos gadījumos sāk ieteikt izmeklēšanu saviem klientiem, kas meklē palīdzību.

Nereti vecāki saviem bērniem nododot mantojumā ne tikai Aspergera sindromu, bet arī unikālas spējas, kas realizējas profesionālos panākumos.  Datorus esot radījuši cilvēki ar Aspergera sindromu cilvēkiem ar Aspergera sindromu, uzskata Attwood un konstatē „Mums ir nepieciešamas personas ar Aspergera sindromu, lai atrastu jaunas perspektīvas rītdienas problēmām.”

Komentāri (30)

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu