8. marts. Ko svinēt?

aivarsk
Print Friendly, PDF & Email

Klāra Cetkina, 8.marta “māte”, ne velti par svinību dienu izvēlējusies tieši šo datumu – 1910.gadā tas sakritis ar ebreju svētkiem Purim, kurus svin saistībā ar notikumu senebreju vēsturē, kad persiešu ķēniņiene Estere izglāba ebrejus no iznīcināšanas. ( http://woman.delfi.lv/dzivesveids/atputa/8martam-100.d?id=37226883)

Izmanīgā ebrejiete prata likt lietā savu valdzinājumu, lai panāktu no Ahasvera solījumu izpildīt jebkuru viņas vēlēšanos. Apreibis no vīna un mīlas priekiem ķēniņš dvesa Esterei: „Kāds ir tavs lūgums, ķēniņiene Estere? Lai tas top izpildīts!” Audžutēva Mordohaja samācīta, mīlas priesteriene atklāja Ahasveram savu tautību un pavērsa valdnieka dusmas pret ebreju nelabvēli Hamanu. Aizvainoto augstmani pakāra un represijas pret ebrejiem tika atceltas.

Taču Mordohajs alka vēl asiņu un Ahasvers, Esteres burvīguma apmāts, atļāva ebrejiem atriebties saviem ienaidniekiem, kā vien tiem kārojas. Ebreji nokāva visus savus ienaidniekus. Nomaitādami tos, viņi izdarījās ar pretiniekiem pēc sirds patikas.  Persijas galvaspilsētā Sūsās ebreji iznīcināja piecsimts vīru. Viņi pakāra arī desmit Hamana dēlus Paršandatu, Dalfonu, Aspatu, Poratu, Adalju, Aridatu, Parmaštu, Arisaju, Aridaju un Vajzatu. Par godu bērnu noslepkavošanai Purima rituālā ir ieviests Nešima Ahat – viens elpas vilciens, kurā jāizrunā desmit noslepkavoto Hamana dēlu vārdi, tādējādi uzsverot, ka puiši tika pakārti vienlaicīgi. Tomēr ar to nebija gana. Ebreji nokāva Sūsās vēl trīssimts vīriešus. Valsts mērogā viņi nogalināja septiņdesmit piecus tūkstošus persiešu. Nāvei nolemtie nevarēja pretoties, jo visu zemju lielkungi, ķēniņa vietvalži, pārvaldnieki un ierēdņi bailes no Mordohaja palīdzēja ebrejiem. Nonāca līdz tam, ka, bīdamies par savu dzīvību, daudzi persieši uzdevās par ebrejiem. Karnevāls Purima laikā ir ņirgāšanās par šiem nelaimīgajiem.

Maskarāde ļauj dzīrotājiem caur laikmetu griežiem vēlreiz izbaudīt persiešu kaunā krišanu. Pēc vērienīgās asinspirts, ebreji atpūtās ādāra mēneša četrpadsmitajā datumā un padarīja to par dzīru un prieka dienu. Bet ebreji Sūsās uzdzīvoja ādāra mēneša piecpadsmitajā dienā. Mūsdienās piecpadsmitajos datumos ebreji līksmo Jeruzalemē, kas pēc sava nozīmīguma pielīdzināta Sūsām. Pēc noorganizētā masu slaktiņa Mordohajs tika vezīra godā un bija otrais valstī pēc ķēniņa Ahasvera. Ebreji viņu cienīja, jo viņš gādāja par labklājību visam savam dzimumam. Persijas iezemieši to izjuta uz savas ādas – ķēniņš Ahasvers uzlika nodevas visai zemei un jūras salām.(http://www.dievzeme.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=18:vai-dsim-hamana-ausis&catid=5:analtiskais-viedoklis&Itemid=4)

Lai nu kā, iepriekšējā gadsimtā, sākotnēji tiešām šī diena nav vis veltīta visam daiļajam dzimumam, bet sievietēm – cīnītājām par sieviešu tiesībām, revolucionārēm, strādniecēm. Padomju Savienībā no 1965.gada 8.marts bija brīvdiena un, lai arī tur reizēm valdīja pārprasts dzimumu vienlīdzības princips – sak, arī sieviete var būt asfaltbetonētājs, traktorists, tomēr ar laiku šie svētki kļuva par visu PSRS sieviešu svētkiem un daļēji arī par māmiņu dienu – 8.martā bērni pasniedza savam mammām pirmos pūpolzariņus un savus zīmejumus ar laba vēlējumiem, tādējāji izskaužot kristīgās baznīcas Mātes dienu, kā arī mīlestības svētkus Svētā Valentīna dienu, kuras tradīcija kristīgajā Eiropā nāk no V gs..(http://woman.delfi.lv/dzivesveids/atputa/8martam-100.d?id=37226883)

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu