Sarežģītā vienkāršība

Kā pusauga skuķis mēdzu šo to uzšūt, un ellīgākās mokas tad bija piespiest sevi izārdīt vīli, ja kādā vietiņā uzradās drebelīgs sānsolis. Sīks, kurš tad pamanīs. Tādos brīžos «patinu filmu» uz priekšu, lai sajustu, cik nelāgi ir ap dūšu, kad viss lielais šuvums skaisti pabeigts un nogludināts, bet tas sīkais krecelīgais brāķis paliek tur uz visiem laikiem. Nē, ir jāizārda! Šonedēļ mums žurnālā ir divi sva