Somija un Sanna, Zelenskis Varšavā, Tramps tiesā
Sveiciens!
Aizgājušajā nedēļā ar somisku atturību mūsu ziemeļu kaimiņvalsts iestājās NATO un tā būtiski stiprināja reģiona drošību. Savukārt visu pasauli pieskandināja ziņas par bijušā ASV prezidenta Donalda Trampa ierašanos tiesā, lai noklausītos viņam izvirzītās apsūdzības. Jo lielāka kņada, jo vairāk jākoncentrējas uz svarīgāko.
Jaunāko Ārskatu klausies:
Ir.lv un populārākajās straumēšanas platformās – Spotify, Apple podcasts
Tomasa Pildegoviča nedēļas TOP notikumi:
1) Somijas parlamenta vēlēšanās uzvarējusi līdz šim opozīcijā esošā konservatīvā Nacionālā partija, un premjerministrei Sannai Marinai būs jāatstāj amats. Marinas empātiskā līderība krīzes apstākļos viņai nodrošināja plašu starptautisku popularitāti, taču iekšpolitiski viņa izpelnījās kritiku par valsts parāda palielināšanu. Nozīmīgas izmaiņas Somijas ārpolitikā nav sagaidāmas – visas vadošās politiskās partijas iestājas par atbalstu Ukrainai un dalību NATO.
2) Kopš kontroles atgūšanas pār Afganistānu 2021. gadā, Talibāns ir ieviesis virkni ultra-konservatīvu ierobežojumu. Šogad plānots arī aizliegt magoņu audzēšanu, lai apkarotu heroīna ražošanu. Afganistāna šajā globālajā tirgū ieņem vadošu lomu. Diemžēl iepriekšējā pieredze rāda, ka dabiskā heroīna pieejamības samazināšanās noved pie plašākas sintētiskā opioīda fentanila izplatības, kas katru gadu izraisa vairāk nekā 60 000 nāves ASV.
3) Hondurasa ir nolēmusi pārtraukt diplomātiskās attiecības ar Taivānu un atzīt tikai Ķīnas Tautas Republiku “vienas Ķīnas” politikas ietvaros. Ķīna jau ilgstoši izmanto politisko spiedienu, ekonomiskās sankcijas un “dolāru diplomātiju”, lai izolētu Taivānu starptautiskajā arēnā. Hondurasa bija viena no tikai 14, pārsvarā mazām Klusā okeāna un Latīņamerikas valstīm, kam līdz šim bija attiecības ar Taibeju.
Paula Raudsepa nedēļas TOP notikumi:
1) Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trešdien ieradās valsts vizītē Varšavā, kur Polijas prezidents Anžejs Duda solīja Kijivai piegādāt vēl 10 MiG-29 iznīcinātājus un mudināt NATO sniegt Ukrainai papildus drošības garantijas. Tomēr vizītes laikā atkāpās zemkopības ministrs un protestēja poļu zemnieki. Viņi ir nelaimīgi par lētiem ukraiņu graudiem, kuri ienāk tirgū pēc ES lēmuma atcelt tiem ievedmuitas un kvotas.
2) 2. aprīlī naftas ražotājvalstu kartelis OPEC+ negaidīti paziņoja, ka samazinās naftas ieguvi par 1,2 miljoniem barelu dienā. Naftas cena, kas marta vidū bija manāmi pazeminājusies, uzreiz pakāpās uz augšu. Lēmums neļaut naftas cenai kristies atspoguļo OPEC+ ietekmīgākās valsts Saūda Arābijas aizvien lielāko gatavību ignorēt sava ilggadējā galvenā sabiedrotā ASV intereses. Baidena administrācijas galvenās iekšpolitiskās rūpes šobrīd saistās ar inflāciju un iespējamo ekonomisku lejupslīdi. Naftas cenas pieaugums nepalīdzēs šīs problēmas atrisināt.
3) 1. aprīlī Sīrijas ārlietu ministrs ieradās Ēģiptē. Tā ir pirmā šāda Asada režīma pārstāvja vizīte Kairā kopš Sīrijas pilsoņu kara sākuma 2011. gadā. Analītiķi spriež, ka Sīrijai drīz varētu ļaut atgriezties Arābu līgā, no kuras tā tika izslēgta pirms divpadsmit gadiem. Asiņainā konfliktā Sīrijā gājuši bojā apmēram 300 000 civiliedzīvotāju un tik pat daudz karotāju, tomēr ar Krievijas un Irānas atbalstu Asadam izdevies noturēties pie varas. Reģiona valstis acīmredzot nākušas pie secinājuma, ka jāsāk ar viņu atjaunot attiecības. Pasaules autokrāti var priecāties.
Ieniršana notikumu dzīlēs
| Tramps tiesas priekšā
Kas notiek? 4. aprīlī bijušais ASV prezidents Donalds Tramps ieradās tiesā Manhatanā, kur viņam nolasīja 34 apsūdzības par grāmatvedības dokumentu viltošanu. Visos gadījums Tramps savu vainu noliedz. Šī ir tikai viena no četrām lietām, kurās tiek izmeklēti Trampa iespējamie kriminālnoziegumi. Nu un tad? Tramps ir ne tikai pirmais prezidents ASV vēsturē, kuram izvirzīta kriminālapsūdzība, bet ir jau pieteicis savu kandidatūru uz nākamajām prezidenta vēlēšanām 2024. gada novembrī. Ne apsūdzības celšana, ne notiesājošs spriedums neliegtu Trampam tiesības tikt ievēlētam. Tomēr apsūdzība pret Trampu ir Amerikas demokrātijas un tiesiskuma pārbaude, kura noteikti ietekmēs arī priekšvēlēšanu kampaņu. Priekšspēle. Lai gan daudzi uzskatīja Manhatanā ierosināto lietu par vājāko no visām potenciālajām krimināllietām pret Trampu, publiskotā apsūdzība vairāku ekspertu skatījumā ir gana nopietna. Lieta saistīta ar 130 000 dolāru maksājumu pornoaktrisei Stormijai Danielsai 2016. gadā, lai viņa pirms vēlēšanām publiski neatklāj, ka pārgulējusi ar Trampu. Viņa advokāts jau atzinis savu vainu ar šo lietu saistītā krimināllietā. Manhatanas prokuroriem, kuriem ir liela pieredze ar šādiem finanšu noziegumiem, savākuši pierādījumus, ka Tramps mērķtiecīgi maksājis cilvēkiem, lai tie neatklāj par viņu kompromitējošu informāciju, un šos maksājumus iegrāmatojis kā juridiskos izdevumus, lai apietu priekšvēlēšanu finansēšanas ierobežojumus un nodokļu likumdošanu. Ir zināmas vēl trīs lietas, par kurām Trampam varētu tikt celtas apsūdzības. Džordžijas štatā prokurori izmeklē Trampa centienus ietekmēt 2020. gada vēlēšanu rezultātus. Viņu rīcībā ir telefonsaruna ar Džordžijas par vēlēšanām atbildīgo amatpersonu, kurā Tramps prasa “atrast” savai uzvarai nepieciešamās 11 780 balsis un draud ar krimināllietu, ja tas netiks izdarīts. ASV Tieslietu ministrija izmeklē valdības dokumentu, tai skaitā ļoti slepenu materiālu, nonākšanu Trampa Floridas mājā Mar-a-Lago, kā arī bijušā prezidenta atteikšanos tos likumā paredzētajā kārtībā nodot valsts arhīvā un melošanu par dokumentu glabāšanu. Ministrijas izmeklētāji arī izvērtē Kongresa Pārstāvju palātas komitejas ieteikumu Trampam celt apsūdzību par centieniem gāzt valsts varu un citiem noziegumiem, kas saistīti ar viņa lomu pūļa uzbrukumā ASV Kongresam 2021. gada 6. janvārī. Kas tālāk? Prāva Manhatanā nesāksies drīz – nākamā tiesas sēde notiks tikai decembrī. Nav skaidrs, kad pārējās lietas varētu nonākt tiesā. Tikmēr apsūdzības celšana nostiprinājusi Trampa atbalstu republikāņu partijā. Vēl februārī viņa galvenais sāncensis uz partijas nomināciju, Floridas gubernators Rons Desantiss, Trampu apsteidza partijas vēlētāju aptaujās, bet jaunākajās aptaujās Tramps viņu pamatīgi apsteidz. Tomēr, pat ja apsūdzības varētu palīdzēt Trampam kļūt par republikāņu kandidātu, tās visdrīzāk viņam kaitētu vēlēšanās. CNN aptaujā 60% amerikāņu atbalsta apsūdzības celšanu pret Trampu, un pagājušā gada Kongresa vēlēšanas liecina, ka ASV vēlētājiem trampisms apnicis. Taču bijušajam prezidentam patīk šovs, un apsūdzības viņam nodrošinās iespēju arī turpmāk atrasties Amerikas un pasaules uzmanības centrā. |
