Mazulis raud, nobijies, garlaikojas? Jāieliek rociņā viedais telefons, lai tas novērš uzmanību, izklaidē. Vai tiešām šāda, it kā nevainīga krāsainu bildīšu skatīšanās ir tik nekaitīga un nemaz neietekmē bērna attīstību?
Nesen veiktā organizācijas Mammamuntetiem.lv aptauja liecina, ka, 75% aptaujāto vecāku atļauj lietot ekrānierīces bērniem līdz divu gadu vecumam. Vieni vecāki viedtelefonu bērnam pasniedz tad, ja pašam nepieciešams atpūtas brīdis, daļa to izmanto, gaidot rindā pie ārsta. Vēl citi — lai izklaidētu vai lai bērns sadarbotos, arī emociju un uzvedības regulācijai, lai bērns varētu mierīgāk nosēdēt. Arvien biežāk arī publiskajā telpā redzams, ka mazuļi lieto telefonu. Ģimene izgājusi pastaigā pa parku, bet bērnam rokā telefons. Mazais nevis vēro kokus, lapas, ieklausās putnu dziesmās, bet skatās bildītes ekrānierīcēs.
«Mūs, ārstus, visvairāk satrauc ilgtermiņa ietekme uz bērna attīstību,» saka bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs. Viņš uzsver — ekrānierīces, vai tas būtu dators, planšete vai viedtālrunis, joprojām ir jaunas tehnoloģijas, un zinātniekiem nav pietiekami daudz datu, lai spriestu par to ilgtermiņa ietekmi uz bērna attīstību.
Ekrāns piesaista bērna uzmanību, interesi — kaut vai tāpēc, ka tajā ir spilgts, stimulējošs saturs. Taču tas, kas notiek ekrānā, bērna smadzenēs nekādā veidā nesaistās ar reālo dzīvi, ar to, kas notiek apkārt. «Spriežot pēc bērna kognitīvās attīstības, zinām, ka līdz divu gadu vecumam bērns īsti nesaista ekrāna saturu ar realitāti,» uzsver psihiatrs. Kā piemēru viņš min vienu no uzvedības pētījumiem, kurā pie ekrāna nosēdināti divgadnieki: ekrānā redzama istaba, istabā cilvēks un liela kaste, cilvēks bumbu ieliek kastē. Bērni filmiņu noskatās ar lielu interesi, bet… Kad šos bērnus ielaiž tajā pašā istabā un pajautā, kur ir bumba, viņi to nevar atrast.
«Līdz ar to laiks, ko mazulis pavada pie ekrāna, būtībā ir tāds tukšais laiks. Tas ir zaudēts laiks prasmju trenēšanai un attīstībai,» uzsver Bezborodovs. Bet tieši ap gadu, kā arī divu un trīs gadu vecumā ir «vaļā visi kritiskie attīstības periodi dažādām prasmēm»: valodas attīstībai, vadības funkcijām. Proti, tieši šajā laikā bērns vislabāk apgūst visas nepieciešamās funkcijas: spēju sakoncentrēties, noturēt uzmanību, to bremzēt, regulēt uzvedību un emocijas. «Pieres daivas prefrontālās garozas kritiskais periods ir pirmie divi trīs dzīves gadi. Tas ir laiks, kad trenēt vadības funkcijas ir vissvarīgāk. Trenēšana iespējama ar ārējo regulāciju, ko nodrošina vecāki: emociju regulācija notiek ar piesaistes attiecībām, uzvedība tiek regulēta ar robežu noteikšanu. Arī cēloņu un seku sistēmas rada vecāki,» paskaidro ārsts.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.