Sākšu ar vispārzināmu aksiomu – inovatīvie medikamenti efektīvi uzlabo iedzīvotāju dzīves kvalitāti, palielina dzīvildzi, ļauj ātrāk un pilnvērtīgāk atgriezties darba dzīvē, ilgtermiņā būt ekonomiski aktīviem un maksāt valstij nodokļus. Papildus tam inovatīvie medikamenti palīdz pacientiem būt līdzestīgiem, jo daudzi no tiem ir ērtāk un vienkāršāk lietojami – piemēram, reizi mēnesi vai pusgadā, vai arī to kombinētais sastāvs ļauj samazināt ikdienā lietojamo tablešu skaitu. Mūsdienās bez inovatīviem medikamentiem pacientiem nav iedomājami kvalitatīvi un veselībā nodzīvoti gadi, efektīva hronisko slimību kontrole un adekvāts sociālā budžeta slogs.
Diemžēl šo moderno zāļu pieejamības situācija Latvijā jau ilgstoši vērtējama kā kritiska. To apliecina arī šāds piemērs – pēdējo četru gadu griezumā ES ir reģistrēti 160 inovatīvi medikamenti, no kuriem Latvijā pieejami tikai 28.
Šoreiz tuvplānā – kardioloģija
Runājot par sirds asinsvadu slimībām (SAS), tās ir visizplatītākais nāves iemesls Latvijā – “klusais slepkava”, kura klātbūtni cilvēki var ilgstoši nemaz nenojaust. 2022. gadā mūsu valstī no SAS miruši 15 771 cilvēki jeb 51% no visiem pērn mirušajiem! [1]
Latvijā salīdzinājumā ar ES dalībvalstīm ir arī augsts SAS izraisītais invalidizācijas slogs, proti, slimības ietekmētie dzīves gadi jeb gadi, kas zaudēti un nodzīvoti sliktā veselības stāvoklī slimības dēļ.
Daudzu slimību pamatā ir labi zināmie riska uzvedības faktori – smēķēšana, alkohols un liekais svars. Protams, tie, līdzīgi sociāli ekonomiskajiem, izglītības un vides (klimata) aspektiem, spēlē lomu arī SAS gadījumā, bet, ja mēs skatāmies datos, tie veido tikai 16% no saslimšanas riska. Lielākajā daļā – vairāk nekā 40% gadījumu – izšķirīgi ir ar iedzimtību saistītie parametri, piemēram, paaugstināts asinsspiediens un holesterīna līmenis, diabēts, nosliece uz korpulenci. Līdz ar to, neraugoties uz vēlamo ieradumu maiņu, visefektīvāk SAS norisi kontrolē un ar tām saistītos riskus mazina medikamentozā terapija. Turklāt jāņem vērā arī sabiedrības novecošanās, kas nenoliedzami nozīmē arī vienlaicīgu vairāku slimību līdzāspastāvēšanu cilvēku dzīvē un līdz ar to – arī nepieciešamību pēc lielāka medikamentu skaita. Bieži vien ir nepieciešams lietot trīs un, iespējams, pat vairāk medikamentu, kas kopā veido visai iespaidīgu izdevumu summu. Tā rezultātā cilvēki atsakās kādas zāles lietot vispār vai lieto tās nepareizi un nepietiekami, proti, tās ekonomē, patvaļīgi samazinot devas. Savukārt šādam līdzestības trūkumam ir sekas – slikti kontrolēta slimību gaita, to paasinājums, kas saistīts ar biežākiem ārsta apmeklējumiem vai pat neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumiem un hospitalizāciju.
Nepieciešamie risinājumi
Finansējuma pieaugums
Pēdējos gados kardioloģijas medikamentiem ir bijis ļoti niecīgs finansējuma pieaugums, nav būtisku uzlabojumu medikamentu pieejamībā. Pavisam nedaudz ir likts klāt, bet ne pietiekami – neraugoties uz kopējā kompensējamo zāļu sistēmas budžeta kāpumu, SAS medikamentiem pēdējo piecu gada laikā nemainīgi atvēlēti tikai 17% [2], līdz ar to saglabājas visai augsts līdzmaksājuma apmērs, kas gulstas uz pacientu pleciem. Šie 17% pavisam neatbilst slimību grupai, kas ik gadu izraisa 52% nāves gadījumu, un faktam, ka 40 – 72% SAS nāves gadījumu (vidēji katrs ceturtais nāves gadījums) ir saistāmi ar medicīniski ietekmējamiem riskiem.
Domājot par medikamentiem kopumā, svarīgi, lai tie ir pieejami dažādiem terapeitiskiem mērķiem – gan SAS primārajā, gan sekundārajā profilaksē, pēc nopietniem kardiovaskulāriem notikumiem. Ir zināms, piemēram, ka multidisciplināra ārstēšanas pieeja ambulatorā un stacionārā līmenī samazina hospitalizāciju sirds mazspējas dēļ par 26% un mirstību par 25%, savukārt vēlīna pieeja starptautiskās vadlīnijās rekomendētiem sirds mazspējas medikamentiem palielina nāves risku par aptuveni 12% gadā. [3,4]. Savukārt, ZBL-H jeb zema blīvuma (sliktā) holesterīna samazinājums lineāri korelē ar kardiovaskulāro notikumu riska sarukumu – mazinot to par 1 mmoll/l, risks piedzīvot miokarda infarktu, insultu vai citu dzīvību apdraudošu notikumu mazinās par aptuveni 20%. [5,6]
Risinājumi, kas atvieglotu ar medikamentu iegādi saistīto pacientu slogu, varētu būt vairāki. Piemēram, valsts nodrošinātā medikamentu kompensācija senioru grupai 90% apmērā, kā tas ir Igaunijā, vai arī ikgadējās kopējā līdzmaksājuma summas “griestu” noteikšana. Proti, tiek precīzi un skaidri definēta konkrētā summa, kuru pacientiem gadā ir jāmaksā pašiem, bet visu pārējo daļu, kas to pārsniedz, sedz valsts. Kā arī, protams, kompensācijas apmēra palielināšana pati par sevi: no 50% uz 75%, un no 75% uz 100%, un protams, indikāciju paplašināšana.
Attiecībā uz dažādām (ierobežotām) pacientu grupām būtu svarīgi pārskatīt kompensācijas nosacījumus vismaz reizi gadā, paplašinot indikācijas, lai nebūtu tā, ka reiz pieņemts lēmums liedz kādiem pacientiem piekļuvi medikamentiem vispār vai to būtiski ierobežo.
Digitālo datu, risinājumu pieejamība
Protams, digitālo risinājumu un datu trūkums ir liela problēma mūsu veselības aprūpē kopumā. Ja būtu pieejami kvalitatīvi un detalizēti dati, varētu veidot labākas ārstēšanas stratēģijas, iedzīvināt vērtībās balstītu pieeju pacientu aprūpei u.c. Savukārt telemedicīnas pakalpojumi, dažādas aplikācijas un ar mākslīgo intelektu saistīti risinājumi ļautu kontrolēt un monitorēt pacienta ceļu.
Veselības pratības veicināšana
Ņemot vērā mūsu sabiedrības salīdzinoši zemo veselības pratības līmeni, svarīga ir pacientu izglītošana – kā viens no stūrakmeņiem līdzestības stiprināšanā. Piemēram, izpratnes veicināšana par medikamentu aktīvajām vielām, lai situācijās, kad references cenu maiņas rezultātā pacients saņem medikamentu ar citu nosaukumu, viņš neapjuktu un saprastu, ka būtībā saņēmis tās pašas zāles kā iepriekš. Tāpat arī kopējās veselības pratības un tajā skaitā izpratnes sekmēšana SAS prevencijas, agrīnas diagnostikas un risku atpazīšanas jautājumos.
Covid seku apzināšana
Situāciju sirds asinsvadu nozarē nenoliedzami ietekmējusi arī Covid-19 pandēmija. CVD pacienti bija viena no visneaizsargātākajām pacientu grupām pandēmijas laikā. Pirmkārt, Covid SAS šos pacientus skāra smagāk, radot dažādas komplikācijas, kas tagad prasa lielāku vērību un arī medikamentozo aprūpi. Otrkārt, arī garā Covid jeb infekcijas ilgtermiņa sekas būtiski ietekmē sirds asinsvadu veselību, jo īpaši tiem cilvēkiem, kuriem bija SAS problēmas iepriekš. Nemaz jau nerunājot par to, ka cilvēki pandēmijas laikā retāk tika pie ārsta un līdz ar to sliktāk kontrolēja savu slimību gaitu. Šie faktori nenoliedzami norāda, ka SAS budžeta pieaugums būs nepieciešams arī cīņai ar šīm Covid sekām.
Visi augstākminētie aspekti un neatliekama nepieciešamība šos risinājumus iedzīvināt liecina, ka ir akūti nepieciešams SAS Rīcības plāns, konstruktīvs un stratēģisks redzējums par nozares turpmāko attīstību, pie tā sākusi darbu Veselības ministrija. Esmu pārliecināta, ka nozares organizācijas kopā ar ministriju vienosies par galvenajām prioritātēm situācijas uzlabošanai, taču galvenais, lai plānam sekotu arī paredzams finansējums.
Autore ir Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas direktore
Atsauces:
- Slimību profilakses un kontroles centra Veselības statistikas datubāze
2.https://www.vmnvd.gov.lv/lv/valsts-budzeta-lidzeklu-izlietojums-valsts-kompensejamo-zalu-apmaksa
- Karnard A, Harding E, Farrington-Douglas J. 2022. Making the case for political urgency in cardiovascular disease. Thougth Leadership Forum on Cardiovascular Disease discussion paper. London: The Heatlh Policy Partnership
- Amy Groenewegen, Frans H. Rutten, Arend Mosterd, ArnoW. Hoes; Epidemiology of heart failure, European Journal of Heart Failure (2020) 22, 1342–1356 REVIEW; doi:10.1002/ejhf.1858
- Silverman; Ference et.al, A Systematic Review and Meta-analysis. JAMA. 2016;316(12):1289-1297, doi:10.1001/jama.2016.13985
6.2019 ESC/EAS Guidelines for the management of dyslipidaemias: lipid modification to reduce cardiovascular risk (European Heart Journal 2019 -doi: 10.1093/eurheartj/ehz455)
Pagaidām nav neviena komentāra