Nevienam no abiem kandidātiem nav pat viņu virzītāju nepārprotama atbalsta
Nacionālās apvienības lēmums virzīt Valsts prezidentu Egilu Levitu otram termiņam amatā pašlaik ļauj minēt, ka pirmajās vēlēšanās 31. maijā labākās izredzes būs Apvienotā saraksta kandidātam Uldim Pīlēnam, tomēr, visticamāk, neievēlēs nevienu, un notiks atkārtotas vēlēšanas, kurās būs jau citi kandidāti. Starp tiem tad būtu arī kāds, ko varētu ievēlēt «ar koalīcijas balsīm», ko pašlaik kā labāko risinājumu min NA un Jaunās Vienotības politiķi.
Jāprecizē, ka prezidenta amata kandidātus oficiāli varēs pieteikt no 9. līdz 13. maijam, tāpēc pašlaik sauktie vai nu paši piesakās, kā Pīlēns, vai kādi apņemas viņus virzīt, kā pirmdien pēc divu stundu sarunas ar Levitu paziņoja NA.
AS visu laiku bija uzstājis, ka tam būšot savs kandidāts, neteica, kurš tas būs, cerēja, ka būs Pīlēns, taču apvienības frakcijas deputāti publiski «vienbalsīgi aicināja» viņu tikai tad, kad viņš intervijā LETA 11. aprīlī pastāstīja par Lieldienās izdomāto, ka esot gatavs. Bet prezidents Levits arī pēc sarunas ar NA domi pirmdien vēl neteica, vai būtu gatavs kandidēt, — «redzēšu pēc lēmuma, pagaidām neko nevaru teikt». Droši redzēsim, kad abi būs oficiāli pieteikti.
Vēl ir vērts precizēt politikas vērotāju valodas radīto sajukumu, ka 31. maijā Saeimā notikšot prezidenta vēlēšanu «pirmā kārta», bet pēc tam varot būt arī «otrā kārta». Nē, 31. maijā notiks prezidenta vēlēšanas, kuru pirmajā kārtā neviens acīmredzot neiegūs uzreiz vismaz 51 balsi, tāpēc būs vairākas — katrā nākamajā atkritīs vismazāko balsu skaitu saņēmušais kandidāts, līdz paliks viens. Tad, «ja Valsts prezidenta vēlēšanu pēdējā kārtā neviens kandidāts nav ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, tiek rīkotas jaunas vēlēšanas», rakstīts likumā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.