Jaunās paaudzes balss

Režisore Paula Pļavniece no neatkarības laikā dzimuša cilvēka skatpunkta teātrī Kvadrifrons iestudējusi izrādi Nebiju. Nezinu. Neatceros par tiesas prāvu, kas skar kara noziedznieku Viktoru Arāju

Pasēdēsim dažas stundas teātrī, neiesim ārā! Šis joks izrādes veidotājiem ļāva vieglāk paskatīties uz komentāru viļņiem, kas dažas dienas pirms pirmizrādes internetā vēlās pār viņu darbu. Kāpēc viņi vispār iestudē šo izrādi? Vai tad par Viktoru Arāju viss jau nav pateikts un skaidrs? Kāpēc tieši tagad par to jārunā? Šādi sprieda cilvēki tviterī un feisbukā. 

Dramaturgs Kārlis Vērdiņš, režisore Paula Pļavniece un Kvadrifrona aktieri impulsu savam darbam bija guvuši, skatot ziņas par kara noziegumiem Ukrainā. Tie izraisīja šoku, lika vētīt vēsturiskās paralēles. Aktieris un režisors Klāvs Mellis Pļavniecei ieteicās par grāmatu — bija lasījis par Viktoru Arāju. Par Otrā pasaules kara laikā izdarītajiem noziegumiem pret ebrejiem viņu sodīja — vairāk nekā 30 gadus pēc kara un slapstīšanās pa Eiropu Arājs nonāca Vācijas tiesā un saņēma spriedumu. Tiesas prāva ilga četrus gadus, izrāde stāsta tieši par to. Tās pirmizrāde notika 21. martā teātra Kvadrifrons telpās Rīgas cirkā.

Pļavniece daudz strādājusi Latvijas neatkarīgajos teātros, veidojusi izrādes gan bērniem, gan pieaugušajiem. Šis ir viņas izaicinošākais iestudējums — jokā par pasēdēšanu teātrī (lai uz ielas nesagaidītu dusmīgi ļaudis) ir daļa patiesības. Tomēr Paula, pēc dabas mierīga un terapeitiski laipnu balsi, uzskata, ka smagie Latvijas vēstures jautājumi nav jāpaslauka zem paklāja, bet gan jāuzdod, lai cilvēki meklē atbildes. Tieši to viņa cer izraisīt ar jauno izrādi.

Izrādes tēma raisa spēcīgas emocijas. Kā pati jutāties pēdējās nedēļās pirms pirmizrādes — vai spējāt aizmigt?
Es neesmu no cilvēkiem, kuri nevar naktīs gulēt. Tā ir liela dāvana manā dzīvē — labs miegs. Drīzāk pēdējās nedēļās pirms pirmizrādes bija liels nogurums, ne tikai fiziskais, bet arī mentālais — naktīs organisms vienkārši izslēdzās.