Rietumu pasaules novecojusī sabiedrība saskaras ar aprūpētāju krīzi. Daži meklē palīdzīgu plastmasas roku
Vecāka gadagājuma sieviete lūdz, lai viņai izstāsta kādu stāstu. «Lieliska izvēle,» atbild mazs robots, kas atgāzies uz galda kā bezrūpīgs profesors, un aicina klausīties uzmanīgi. Sieviete pieliecas tik tuvu, ka viņas piere gandrīz pieskaras gludajai plastmasas galviņai.
«Reiz senos laikos…» robots sāk īsu pasaku. Kad tā galā, robots pajautā — kāds bija galvenā varoņa amats?
«Gans,» klusi atbild 85 gadus vecā Bona Poli. Robots viņu nesadzird un lūdz atkārtot. Sieviete mazliet pieceļas no krēsla un paaugstina balsi.
«Gaaaans!» viņa izkliedz.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.