Latgaliski dvēselisks • IR.lv

Latgaliski dvēselisks

Māra Briežkalna kvintets un jaunā albuma tapšanā pieaicinātā dziedātāja un koklētāja Biruta Ozoliņa
Jānis Žilde, žurnālists un mūzikas kritiķis

Latgalian Evergreens ir viegli uztverams, tradicionāls džeza ieraksts, kas varētu interesēt plašu klausītāju loku, ne tikai džeza cienītājus

Turpinot latviešu tautas mūzikas apspēlēšanu džeza žanrā, klajā nācis zilo ezeru zemei veltīts pieredzējušā džeza bundzinieka Māra Briežkalna un viņa kvinteta albums Latgalian Evergreens. Trijās jaunā albuma kompozīcijās piedalījusies arī labi zināmā tautas mūzikas māksliniece, dziedātāja un koklētāja Biruta Ozoliņa. «Šis projekts ir kā emocionāls un informatīvs adapters, kas palīdz plašākai publikai atklāt skaistas un vēl nezināmas latviešu mūzikas noskaņas,» saka Biruta, viena no latviešu etnodžeza spilgtākajām balsīm. 

Džeza un etnomūzikas elementu saplūšana Latvijā fiksēta jau pirmās brīvvalsts laikā, kad Jāņa Vītoliņa (1886—1955) dibinātais simfodžeza orķestris La-Si-Do interpretējis dažas tautasdziesmas. Kad Latviju nelikumīgi iekļāva PSRS sastāvā, populārā mūzika tika ideoloģizēta un pašdarbības kolektīvus pamazām pakļāva valdošajai repertuāra un atskaņošanas veida reglamentācijai. Pēc drūmajiem Staļina gadiem sekoja Hruščova atkušņa laiks, kad 1962. gadā notika pirmais Latvijas džeza mūzikas festivāls KIKOK. To organizēja Kinostudijas komjauniešu klubs, festivālā skanēja aktuāla Rietumu pasaules džeza mūzika, kas cenzūras atslābuma dēļ bija kļuvusi pieejamāka radošajai jaunatnei, bet festivāla noslēgumā trīs kompozīcijas izpildīja Raimonda Paula trio — pēdējais no skaņdarbiem bija latviešu tautasdziesmas Aijā, žūžū pārlikums džeza trio sastāvam. 

1967. gadā Tallinas džeza festivālā latviešu kvarteta Zvaigznīte izpildījumā skanēja džeza improvizācija, kurā bija iestrādāta tautasdziesma Pār gadskārtu Jānīts nāca. Džeza pētnieks Indriķis Veitners (viņš arī muzicējis kopā ar Birutu Ozoliņu) min, ka aranžētājs un komponists Vitālijs Dolgovs arī ir aranžējis tautasdziesmas džeza apdarē.

Tikai 90. gados etnodžeza žanrs pamazām nostājās uz kājām. 1997. gadā Briežkalns ar trompetistu Gunāru Rozenbergu un saksofonistu Raimondu Raubiško izdeva albumu Kur tu teci, kurā džeza apdarē ieskaņotas tautasdziesmas. Sekoja Birutas Ozoliņas izcilais darbs Sirdsgrieži (2002), kurā džeza instrumentu paleti papildināja etno instrumenti un viņas projekta Patina ieraksti, kā arī Briežkalna kvinteta 2005. gada ieraksts Latvian Evergreens.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu