Lielvaras saiet ragos • IR.lv

Lielvaras saiet ragos

3
ASV prezidents Džo Baidens un Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins. Foto — Scanpix
© Der Spiegel

Pieaug bažas par jaunu auksto karu starp ASV un Ķīnu — uz spēles likta ne tikai abu valstu savstarpējā ekonomiskā atkarība, bet arī miers visā pasaulē. Vai vēl iespējams izkļūt no šīs bīstamās spirāles?

Pie rozā ēkas, kas Pekinas diplomātiskajā kvartālā atrodas starp Irānas un Kazahstānas vēstniecībām, biezā mētelī dežurē sargs, kurš tomēr izskatās pārsalis. Ēkā aiz viņa atrodas Ukrainas pilnvarotās lietvedes Žannas Leščinskas birojs. Diplomātisko pārstāvniecību viņa vada jau divus gadus, kad pēc sirdslēkmes nomira viņas priekšnieks. Tas ir Herkulesa cienīgs uzdevums: viņas dzimteni plosa karš, bet Ķīnas galvaspilsētā, šķiet, nevienu tas īpaši neuztrauc.

Savukārt, lai apstaigātu Krievijas vēstniecību Pekinā, ir nepieciešamas tieši 27 minūtes. Tas ir milzīgs krievu anklāvs ar vairākām daudzdzīvokļu ēkām, biroju augstceltnēm, slimnīcu, diviem sporta laukumiem un parku. Vēl pavisam nesen vēstnieka pienākumus pildīja Andrejs Deņisovs, kas 1952. gadā piedzima Harkivā, toreizējā Ukrainas padomju republikā, studēja sinoloģiju un vēlāk kļuva par ietekmīgu personu Krievijas un Ķīnas attiecībās.

Kad runa bija par Ukrainu, valdība Pekinā labprātāk runāja ar Deņisovu, kas ir etniskais krievs, nevis ar ukrainieti Leščinsku. «Ukraina ir Krievijas pagalms, krievi to pārzina vislabāk,» tā Eiropas diplomātiem skaidroja Ķīnas Ārlietu ministrijas ierēdņi. Pie šāda viedokļa viņi turpina pieturēties arī tagad, gadu pēc Krievijas masveida iebrukuma Ukrainā.

Ukrainas vēstnieks Vašingtonā 7. februārī bija īpašais viesis ASV Kongresā, kad tur savu ikgadējo prezidenta runu par stāvokli valstī teica Džo Baidens. Kongresa locekļi vēstnieku sveica ar aplausiem. Turpretī Leščinskai Pekinā joprojām ir regulāri jāskaidro, kurš patiesībā uzbruka šajā karā. «Krievija ir agresors,» viņa atkārto. «Ukraina ir upuris.» Pilnvarotā lietvede daudzkārt lūgusi Ķīnas Ārlietu ministriju: «lai ieņemtu neitrālu nostāju, ir svarīgi runāt ar abām pusēm». Diemžēl joprojām nav nekādu pazīmju, ka Ķīnas puse būtu gatava to darīt, viņa secina.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu