Jaunajā mācību gadā vairākās Latvijas skolās ieviesīs programmu savstarpējās apcelšanas mazināšanai. KiVa izstrādātāja Kristina Salmivalli pētījusi bulingu vairāk nekā 30 gadus
Vārds kiva tulkojumā no somu valodas nozīmē ‘jauks’. Taču programmas nosaukums ietver arī divu citu vārdu saīsinājumus: kiusaamista — ‘iebiedēšana’ un vastaan — ‘pret’. Programma apvieno skolas, kas vēršas pret audzēkņu iebiedēšanu, apcelšanu un pāridarījumiem jeb bulingu. Izstrādāta 2006. gadā Somijā, tā nu jau tiek realizēta 23 valstīs. Visaptveroša metodika apcelšanas mazināšanai daudzviet izrādījusies efektīvāka nekā atsevišķi īstenotas iniciatīvas. Arī Latvijā līdz šim atbalsts bērniem, kuri cietuši no vienaudžu pāridarījumiem skolā, bijis sadrumstalots, tāpēc tiek liktas lielas cerības uz starptautisko programmu.
KiVa izstrādātāja Turku Universitātes psiholoģijas profesore Kristina Salmivalli (Christina Salmivalli) bija Latvijā vienu līdz minūtēm saplānotu dienu par godu programmas atklāšanai. «Ierados agri no rīta un vēlu vakarā lidoju prom,» viņa saka, kad tiekamies 10. marta vakarā Valsts kancelejas gandrīz jau tukšajos gaiteņos.
Sarunas vieta nav izvēlēta nejauši. Valsts kanceleja ir viens no KiVa partnerēm Latvijā, tāpat kā Bērnu un pusaudžu resursu centrs, Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija, Latvijas Universitāte un Rīgas Stradiņa universitāte. Partneriem ir nozīmīga loma programmas piemērošanā katrai konkrētajai valstij un kultūrai, saka Salmivalli. Patlaban aktīvi rit darbs pie materiālu tulkošanas un adaptēšanas, lai rudenī programmu varētu sākt vairākās skolās Latvijā. Ja veiksies labi, plānots to īstenot valstiskā līmenī.
Vai apcelšana un veids, kādā to novērst, atšķiras no valsts uz valsti? «Protams, agresija ir mūsos visos,» saka pētniece. Institucionāli nav iespējams mainīt ne cilvēka raksturu, ne, piemēram, temperamentu. Tomēr tas, kā dažādas noslieces izpaudīsies, lielā mērā atkarīgs no apkārtējās vides. Tāpēc arī kultūrai tiešām ir nozīme. Visus pāridarītājus vieno tieksme pēc atzinības, prestiža, viņi grib izrādīt savu varu pār citiem un tikt pamanīti. «Bet dažādos kontekstos atšķirsies, piemēram, tas, kāda uzvedība tiek uzskatīta par prestižu,» paskaidro Salmivalli. Amerikāņu pētījumos pierādīts, ka kautrīgi bērni biežāk kļūst par apcelšanas upuriem, savukārt Ķīnā tieši pretēji — bērni, kas nepiesaista sev pārāk daudz uzmanības, ir klusāki un nemanāmāki, daudz retāk piedzīvo pāridarījumus, kultūras atšķirību piemēru min pētniece. «Īpašība, kas ir apcelšanas riska faktors vienā reģionā, kādā citā, iespējams, tiks pat atzīta un uzslavēta,» viņa saka.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.