Uguns bumba • IR.lv

Uguns bumba

Kitija Laksa. Publicitātes foto
Agnese Meiere

Latviešu basketboliste Kitija Laksa (26) ir tikai trešā latviešu basketboliste, kas iekļuvusi Amerikas sieviešu nacionālajā basketbola asociācijā WNBA — viņa parakstījusi līgumu ar Dalasas komandu Wings

Tiekamies «tīklos» dienas vidū. Man aiz loga bieza sniega sega, ko ekrānā parādu arī Kitijai, savukārt viņa gozējas saulē, kuras Itālijas pilsētā Boloņā netrūkst. Drīz pēc mūsu sarunas Kitijai jāpošas uz treniņu. Tāda ir viņas ikdiena: pietiekami ilgas miega stundas, tad brokastu kapučīno āra kafejnīcā, vēlams ar grāmatu. Gandrīz ik dienu jāsazinās arī vecākiem. Tas nav pienākums, drīzāk vajadzība, jo «esam kodoliņš, kas cieši turas kopā», saka Kitija. 

Mamma un tētis (basketbolisti, basketbola treneri Elita un Jānis Laksas) bijuši līdzās kopš Kitijas pirmās basketbola spēles. Neesot bijusi neviena spēle, kuru vecāki nav redzējuši, lai kurā pasaules malā un kādā komandā Kitija spēlētu. Vecāku un brāļa (basketbolists Mārtiņš Laksa) atbalsts viņai palīdzējis tikt pāri dzīves grūtākajiem brīžiem — traumām, sarūgtinājumiem basketbolā. «To, ko vecāki devuši man, es reiz gribēšu dot saviem bērniem. Drošību, aizmugures sajūtu,» pārliecināti saka basketboliste.

Pēc pusdienām Kitija cenšas pagulēt diendusu un tad — uz treniņu. Iesildīšanās, darbs trenažieru vai svaru zālē un tad treniņš. Dažkārt pat trīs stundas. Tad masāža, atpūta, vakariņas un atkal viss no jauna. «Visa dzīve pakārtota basketbolam,» ar režīmu ir apmierināta Kitija. Regulārais, smagais darbs nes augļus — Kitijas vārds basketbola pasaulē ir labi zināms. Nupat viņa atzīta par Starptautiskās Basketbola federācijas Eirolīgas februāra vērtīgāko spēlētāju. Bet pēc pusotra mēneša beidzot piepildīsies latvietes sapnis — spēlēt Amerikas profesionālajā sieviešu nacionālajā basketbola asociācijā jeb WNBA.

Būt labākajai

Tas, ka Kitija savulaik sāka nodarboties ar basketbolu, bija loģiski, saka mamma, basketbola trenere, Ogres basketbola skolas direktora vietniece Elita Laksa. «Kitijas tētis bija basketbolists, es arī spēlēju basketbolu un trenēju bērnus. Dēls Mārtiņš un Kitija pievērsās basketbolam mūsu abu iespaidā. Bet tā bija viņu brīva izvēle — ja bērni negribētu trenēties, spēlēt basketbolu, nekas nenotiktu. Mēs būtu atbalstījuši jebko, ko viņi izvēlētos.»

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu