Uz krodziņu līdzens ceļš • IR.lv

Uz krodziņu līdzens ceļš

3
Straupes centrs ap 1930. gadu. Kreisajā pusē – Kalnakrogs. Foto no Cēsu muzeja krājuma
Laura Dumbere

Vēsturnieks Valters Grīviņš veicis vērienīgu pētījumu par senajiem Vidzemes krogiem, atklājot pārsteidzošus stāstus par latviešu zemnieku kādreizējās dzīves aspektiem

No 17. līdz 19. gadsimtam ceļa posmā Straupe—Valmiera dažviet vidējais attālums starp ceļmalas krogiem bija tikai 1,5 kilometri. Šķiet — kam tik daudz krogu? Vai tad nabaga latviešu zemniekiem pietika naudas, lai tos izdzertu sausus? 

Taču iztēlosimies tā laika pasauli, kad cilvēki nebūt nesēdēja visu mūžu savā viensētā vai mazpilsētā, bet bieži devās visādās darīšanās. Ar zirdziņu pa bedrainiem, dubļainiem ceļiem kratoties, pat nieka 50 kilometru mērošana prasīja vairākas dienas, īpaši pavasaros un rudeņos. Traktortehnika un greideri vēl neeksistēja, bet tāda greznība kā līdzens grants ceļš bija sastopama tikai muižu, piļu un lielāku apdzīvotu centru tuvumā. Kur nogurušam ceļiniekam patverties no lietus, sasildīties aukstumā, paēst un pārnakšņot, padzirdīt un pabarot zirgus? Tikai krogā! 

Redz, ne jau par dzeršanu ir stāsts. Krogi senatnē nebija dzertuves, bet gan nozīmīgi lauku sabiedriskās un ekonomiskās dzīves centri. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu