Latvijas Televīzijas žurnālists Gints Amoliņš kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā turp dodas jau astoto reizi. Šī saruna būs par vērojumiem un sajūtām, kas paliek ārpus televīzijas sižetiem
Kad 2022. gada 24. februārī sākās karš, Gints Amoliņš jau bija Ukrainā, vērojot cilvēku neticību, apjukumu, izbīli un, visbeidzot, apņēmību cīnīties.
Pavasarī Gints devās uz Irpiņu, kur pie pussagrautā tilta uzņēma satriecošu dokumentālu stāstu Dzīvības tilts. Karš Ukrainā par cilvēkiem, kas no Bučas un Irpiņas bēga uz Kijivu. Viņa komanda tur bija tikai dienu pirms 13. marta, kad Irpiņā nogalināja ASV un Ukrainas žurnālistus.
Gints aprēķinājis, ka katrs viņa brauciens uz Ukrainu ir apmēram 4000—6000 kilometru garš. Tātad astoņu braucienu laikā viņš ar kolēģiem mērojis vismaz 40 000 kilometru, kas ir zemeslodes apkārtmērs.
Ziemassvētkus un Jauno gadu viņš sagaidīja Donbasā pie Slovjanskas. Pats to vēlējās un izlēma. Bijis uz dievkalpojumu, aizdedzis svecīti par Ukrainu — tas arī viss. Ukrainā šie bijuši klusi svētki.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.