Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs, žurnālists Dainis Īvāns saskata nozīmīgu Latvijas lomu globālajos notikumos
Fiziski Dainis Īvāns atrodas tālu no epicentra — Latvijas galvaspilsētas, kur likumdevējs pieņem lēmumus un notiek skaļākie atbalsta pasākumi Ukrainai kara gadadienā. Možs un koncentrējies sarunai, viņš virtuāli sveicinās no dzimtas mājām Pļaviņās. Fonā milzīgs grāmatplaukts. Tajā redzama arī jauno laiku Latvijas un paša Īvāna sasniegumu vēsture: daudzas grāmatas Atmodas laika līderis saņēmis kā dāvinājumus no pasaulē nozīmīgu personību rokām.
Mūsu saruna notiek dažas dienas pirms 24. februāra. Tieši pirms gada, iebrūkot Ukrainā, Krievijas diktators Vladimirs Putins fundamentāli izmainīja Eiropas drošības arhitektūru un izpratni par valstu attiecībām 21. gadsimtā.
Notikušais visās iespējamajās nozīmēs ietekmējis arī Latviju. Ar Īvānu runājam, kas turpmāk darāms Ukrainas labā un kā traģiskais, reizē neticamais Rietumu sabiedrības vienotības gads izmainījis mūs pašus.
1982. gadā britu parlamentā ASV prezidents Ronalds Reigans teica runu, kurā minēja, ka demokrātija nav trausla puķe, tomēr tā rūpīgi jākopj. Raugoties uz demokrātijas riskiem un izredzēm pasaulē, arī Latvijā, kā jūs teiktu — vai ir rūpīgi jākopj?
Bieži esmu sacījis, ka tas, ko esam sasnieguši kā neatkarīga un demokrātiska valsts, nenozīmē — uz visiem laikiem un mūžīgi. Tas, ko redzam pasaulē, tikai apliecina, ka katrai paaudzei jābalso no jauna, vai gribam dzīvot brīvi, neatkarīgi un demokrātiskā valstī. Turklāt demokrātijas un brīvības jēdziens ir svarīgāks par neatkarības jēdzienu, jo neatkarība ir pakārtota tiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.